clamare

latina

sloveso

• 1. konjugace (a-kmeny)

časování

indikativ
číslo		singulár			plurál
osoba		1.	2.	3.	1.	2.	3.
aktivum	prézens	clāmō	clāmās	clāmat	clāmāmus	clāmātis	clāmant
	futurum I.	clāmābō	clāmābis	clāmābit	clāmābimus	clāmābitis	clāmābunt
	imperfektum	clāmābam	clāmābās	clāmābat	clāmābāmus	clāmābātis	clāmābant
	perfektum	clāmāvī	clāmāvistī	clāmāvit	clāmāvimus	clāmāvistis	clāmāvērunt
	futurum II.	clāmāverō	clāmāveris	clāmāverit	clāmāverimus	clāmāveritis	clāmāverint
	plusquamperfektum	clāmāveram	clāmāverās	clāmāverat	clāmāverāmus	clāmāverātis	clāmāverant
pasivum	prézens	clāmor	clāmāris	clāmātur	clāmāmur	clāmāminī	clāmantur
	futurum I.	clāmābor	clāmāberis	clāmābitur	clāmābimur	clāmābiminī	clāmābuntur
	imperfektum	clāmābar	clāmābāris	clāmābātur	clāmābāmur	clāmābāminī	clāmābantur
	perfektum	clāmātus sum clāmāta sum clāmātum sum	clāmātus es clāmāta es clāmātum es	clāmātus est clāmāta est clāmātum est	clāmātī sumus clāmātae sumus clāmāta sumus	clāmātī estis clāmātae estis clāmāta estis	clāmātī sunt clāmātae sunt clāmāta sunt
	plusquamperfektum	clāmātus eram clāmāta eram clāmātum eram	clāmātus erās clāmāta erās clāmātum erās	clāmātus erat clāmāta erat clāmātum erat	clāmātī erāmus clāmātae erāmus clāmāta erāmus	clāmātī erātis clāmātae erātis clāmāta erātis	clāmātī erant clāmātae erant clāmāta erant
	futurum II.	clāmātus erō clāmāta erō clāmātum erō	clāmātus eris clāmāta eris clāmātum eris	clāmātus erit clāmāta erit clāmātum erit	clāmātī erimus clāmātae erimus clāmāta erimus	clāmātī eritis clāmātae eritis clāmāta eritis	clāmātī erunt clāmātae erunt clāmāta erunt
konjunktiv
číslo		singulár			plurál
osoba		1.	2.	3.	1.	2.	3.
aktivum	prézens	clāmem	clāmēs	clāmet	clāmēmus	clāmētis	clāment
	imperfektum	clāmārem	clāmārēs	clāmāret	clāmārēmus	clāmārētis	clāmārent
	perfektum	clāmāverim	clāmāveris	clāmāverit	clāmāverimus	clāmāveritis	clāmāverint
	plusquamperfektum	clāmāvissem	clāmāvissēs	clāmāvisset	clāmāvissēmus	clāmāvissētis	clāmāvissent
pasivum	prézens	clāmer	clāmēris	clāmētur	clāmēmur	clāmēminī	clāmentur
	imperfektum	clāmārer	clāmārēris	clāmārētur	clāmārēmur	clāmārēminī	clāmārentur
	perfektum	clāmātus sim clāmāta sim clāmātum sim	clāmātus sīs clāmāta sīs clāmātum sīs	clāmātus sit clāmāta sit clāmātum sit	clāmātī sīmus clāmātae sīmus clāmāta sīmus	clāmātī sītis clāmātae sītis clāmāta sītis	clāmātī sint clāmātae sint clāmāta sint
	plusquamperfektum	clāmātus essem clāmāta essem clāmātum essem	clāmātus essēs clāmāta essēs clāmātum essēs	clāmātus esset clāmāta esset clāmātum esset	clāmātī essēmus clāmātae essēmus clāmāta essēmus	clāmātī essētis clāmātae essētis clāmāta essētis	clāmātī essent clāmātae essent clāmāta essent
imperativ
číslo		singulár			plurál
osoba		1.	2.	3.	1.	2.	3.
aktivum	prézens	—	clāmā	—	—	clāmāte	—
	futurum	—	clāmātō	clāmātō	—	clāmātōte	clāmantō
pasivum	prézens	—	clāmāre	—	—	clāmāminī	—
	futurum	—	clāmātor	clāmātor	—	—	clāmantor
infinitiv
číslo		singulár			plurál
aktivum	prézens	clāmāre
	perfektum	clāmāvisse
	futurum	nominativ: clāmātūrus esse clāmātūra esse clāmātūrum esse akuzativ: clāmātūrum esse clāmātūram esse clāmātūrum esse			nominativ: clāmātūrī esse clāmātūrae esse clāmātūra esse akuzativ: clāmātūrōs esse clāmātūrās esse clāmātūra esse
pasivum	prézens	clāmārī
	perfektum	nominativ: clāmātus esse clāmāta esse clāmātum esse akuzativ: clāmātum esse clāmātam esse clāmātum esse			nominativ: clāmātī esse clāmātae esse clāmāta esse akuzativ: clāmātōs esse clāmātās esse clāmāta esse
	futurum	clāmātum īrī
participia
		aktivum			pasivum
		prézens	perfektum	futurum	prézens	perfektum	futurum
		clāmāns (clāmantis)	—	clāmātūrus, clāmātūra, clāmātūrum	—	clāmātus, clāmāta, clāmātum	clāmandus, clāmanda, clāmandum

význam

1. křičet

související

• clamor
• declamare