ignorare

latina

výslovnost

• IPA: [ˀɪŋ.noːˈraːrɛ] (klasická restituovaná)
• IPA: [ˀɪg.nɔːˈraːrɛ] (středoevropská)
• IPA: [iɲɔ(ː)ˈraːre] (vatikánská)

sloveso

• 1. konjugace (a-kmeny)

časování

indikativ
číslo		singulár			plurál
osoba		1.	2.	3.	1.	2.	3.
aktivum	prézens	ignōrō	ignōrās	ignōrat	ignōrāmus	ignōrātis	ignōrant
	futurum I.	ignōrābō	ignōrābis	ignōrābit	ignōrābimus	ignōrābitis	ignōrābunt
	imperfektum	ignōrābam	ignōrābās	ignōrābat	ignōrābāmus	ignōrābātis	ignōrābant
	perfektum	ignōrāvī	ignōrāvistī	ignōrāvit	ignōrāvimus	ignōrāvistis	ignōrāvērunt
	futurum II.	ignōrāverō	ignōrāveris	ignōrāverit	ignōrāverimus	ignōrāveritis	ignōrāverint
	plusquamperfektum	ignōrāveram	ignōrāverās	ignōrāverat	ignōrāverāmus	ignōrāverātis	ignōrāverant
pasivum	prézens	ignōror	ignōrāris	ignōrātur	ignōrāmur	ignōrāminī	ignōrantur
	futurum I.	ignōrābor	ignōrāberis	ignōrābitur	ignōrābimur	ignōrābiminī	ignōrābuntur
	imperfektum	ignōrābar	ignōrābāris	ignōrābātur	ignōrābāmur	ignōrābāminī	ignōrābantur
	perfektum
	plusquamperfektum
	futurum II.
konjunktiv
číslo		singulár			plurál
osoba		1.	2.	3.	1.	2.	3.
aktivum	prézens	ignōrem	ignōrēs	ignōret	ignōrēmus	ignōrētis	ignōrent
	imperfektum	ignōrārem	ignōrārēs	ignōrāret	ignōrārēmus	ignōrārētis	ignōrārent
	perfektum	ignōrāverim	ignōrāveris	ignōrāverit	ignōrāverimus	ignōrāveritis	ignōrāverint
	plusquamperfektum	ignōrāvissem	ignōrāvissēs	ignōrāvisset	ignōrāvissēmus	ignōrāvissētis	ignōrāvissent
pasivum	prézens	ignōrer	ignōrēris	ignōrētur	ignōrēmur	ignōrēminī	ignōrentur
	imperfektum	ignōrārer	ignōrārēris	ignōrārētur	ignōrārēmur	ignōrārēminī	ignōrārentur
	perfektum
	plusquamperfektum
imperativ
číslo		singulár			plurál
osoba		1.	2.	3.	1.	2.	3.
aktivum	prézens	—	ignōrā	—	—	ignōrāte	—
	futurum	—	ignōrātō	ignōrātō	—	ignōrātōte	ignōrantō
pasivum	prézens	—	ignōrāre	—	—	ignōrāminī	—
	futurum	—	ignōrātor	ignōrātor	—	—	ignorantor
infinitiv
číslo		singulár			plurál
aktivum	prézens	ignōrāre
	perfektum
	futurum
pasivum	prézens	ignōrārī
	perfektum
	futurum	ignōrātum īrī
participia
		aktivum			pasivum
		prézens	perfektum	futurum	prézens	perfektum	futurum
		ignōrāns (ignorantis)	—	ignōrātūrus, ignōrātūra, ignōrātūrum	—		ignōrandus, ignōranda, ignōrandum

význam

1. nevědět
2. neznat

související

• ignōrantia
• ignōrāns
• ignōranter
• ignōrātus
• nōvisse
• ignōtus
• gnārus