imperitus

latina

přídavné jméno

• 1. a 2. deklinace
• pojící se s genitivem

skloňování

Číslo	singulár			plurál
Rod	mužský	ženský	střední	mužský	ženský	střední
nominativ	imperītus	imperīta	imperītum	imperītī	imperītae	imperīta
genitiv	imperītī	imperītae	imperītī	imperītōrum	imperītārum	imperītōrum
dativ	imperītō	imperītae	imperītō	imperītīs	imperītīs	imperītīs
akuzativ	imperītum	imperītam	imperītum	imperītōs	imperītās	imperīta
vokativ	imperīte	imperīta	imperītum	imperītī	imperītae	imperīta
ablativ	imperītō	imperītā	imperītō	imperītīs	imperītīs	imperītīs

význam

1. neznalý (něčeho), nezkušený (v čem)

antonyma

1. peritus