elevo

See also: elevó and elevò

Catalan

Verb

elevo

1. first-person singular present indicative of elevar

Italian

Pronunciation

• IPA^(key): /eˈlɛ.vo/
• Rhymes: -ɛvo
• Hyphenation: e‧lè‧vo

Verb

elevo

1. first-person singular present indicative of elevare

Anagrams

• -evole

Ladino

Etymology

Borrowed from French élève.

Noun

elevo m (plural elevos, feminine eleva)

1. (male) student, pupil

Latin

This entry needs quotations to illustrate usage. If you come across any interesting, durably archived quotes, then please add them!

Etymology

From ex- +‎ levō.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): [ˈeː.ɫɛ.woː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): [ˈɛː.le.vo]

Verb

ēlevō (present infinitive ēlevāre, perfect active ēlevāvī, supine ēlevātum); first conjugation

1. to raise or elevate

   Synonyms: levō, ērigō, excellō, tollō, efferō, allevō, ēvehō, ēdō, sublīmō

   Antonyms: dēiciō, abiciō

2. to alleviate or sooth

   Synonyms: lēniō, mītigō, plācō, restinguō, commītigō, levō, allevō, alleviō

   Antonyms: sollicitō, excitō, īnstīgō, īnstinguō, exciō, perpellō, concieō, concitō, īnflammō, cieō, moveō, mōlior, adhortor, ērigō

   aegritūdinem ēlevāre ― to alleviate one's sorrows

3. to weaken, lessen

   perspicivitātem ēlevāre ― to lessen the evidence

4. to belittle, depreciate, denigrate

   Antonym: extollō

   • 55 BCE, Cicero, De Oratore 2.58:

     Est autem, ut ad illud tertium veniam, est plane oratoris movere risum; vel quod ipsa hilaritas benevolentiam conciliat ei, per quem excitata est; […] vel quod frangit adversarium, quod impedit, quod elevat, quod deterret, quod refutat; […]

     (please add an English translation of this quotation)

   • 27 BCE – 25 BCE, Titus Livius, Ab Urbe Condita 9.37:

     Paucis milites adloquitur; Samnitium bella extollit, elevat Etruscos; nec hostem hosti nec multitudinem multitudini comparandam ait; esse praeterea telum aliud occultum; scituros in tempore; interea taceri opus esse.

     (please add an English translation of this quotation)

   • 27 BCE – 25 BCE, Titus Livius, Ab Urbe Condita 28.42.6:

     Facile est […] elevare meas res gestas, tam hercule quam, si uictor ex Africa redierim, ea ipsa elevare quae nunc retinendi mei causa ut terribilia eadem videantur verbis extolluntur.

     (please add an English translation of this quotation)

Conjugation

   Conjugation of ēlevō (first conjugation)

indicative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	ēlevō		ēlevās		ēlevat		ēlevāmus		ēlevātis		ēlevant
	imperfect	ēlevābam		ēlevābās		ēlevābat		ēlevābāmus		ēlevābātis		ēlevābant
	future	ēlevābō		ēlevābis		ēlevābit		ēlevābimus		ēlevābitis		ēlevābunt
	perfect	ēlevāvī		ēlevāvistī		ēlevāvit		ēlevāvimus		ēlevāvistis		ēlevāvērunt, ēlevāvēre
	pluperfect	ēlevāveram		ēlevāverās		ēlevāverat		ēlevāverāmus		ēlevāverātis		ēlevāverant
	future perfect	ēlevāverō		ēlevāveris		ēlevāverit		ēlevāverimus		ēlevāveritis		ēlevāverint
passive	present	ēlevor		ēlevāris, ēlevāre		ēlevātur		ēlevāmur		ēlevāminī		ēlevantur
	imperfect	ēlevābar		ēlevābāris, ēlevābāre		ēlevābātur		ēlevābāmur		ēlevābāminī		ēlevābantur
	future	ēlevābor		ēlevāberis, ēlevābere		ēlevābitur		ēlevābimur		ēlevābiminī		ēlevābuntur
	perfect	ēlevātus + present active indicative of sum
	pluperfect	ēlevātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	ēlevātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	ēlevem		ēlevēs		ēlevet		ēlevēmus		ēlevētis		ēlevent
	imperfect	ēlevārem		ēlevārēs		ēlevāret		ēlevārēmus		ēlevārētis		ēlevārent
	perfect	ēlevāverim		ēlevāverīs		ēlevāverit		ēlevāverīmus		ēlevāverītis		ēlevāverint
	pluperfect	ēlevāvissem		ēlevāvissēs		ēlevāvisset		ēlevāvissēmus		ēlevāvissētis		ēlevāvissent
passive	present	ēlever		ēlevēris, ēlevēre		ēlevētur		ēlevēmur		ēlevēminī		ēleventur
	imperfect	ēlevārer		ēlevārēris, ēlevārēre		ēlevārētur		ēlevārēmur		ēlevārēminī		ēlevārentur
	perfect	ēlevātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	ēlevātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	—		ēlevā		—		—		ēlevāte		—
	future	—		ēlevātō		ēlevātō		—		ēlevātōte		ēlevantō
passive	present	—		ēlevāre		—		—		ēlevāminī		—
	future	—		ēlevātor		ēlevātor		—		—		ēlevantor
non-finite forms		infinitive						participle
		active			passive			active			passive
present		ēlevāre			ēlevārī			ēlevāns			—
future		ēlevātūrum esse			ēlevātum īrī			ēlevātūrus			ēlevandus
perfect		ēlevāvisse			ēlevātum esse			—			ēlevātus
future perfect		—			ēlevātum fore			—			—
perfect potential		ēlevātūrum fuisse			—			—			—
verbal nouns		gerund								supine
		genitive		dative		accusative		ablative		accusative		ablative
		ēlevandī		ēlevandō		ēlevandum		ēlevandō		ēlevātum		ēlevātū

Derived terms

• ēlevātiō
• ēlevātor

Descendants

• Catalan: elevar
• English: elevate
• French: élever
• Galician: elevar
• Italian: elevare
• Occitan: elevar
• Portuguese: elevar
• Romanian: eleva
• Spanish: elevar

References

• “elevo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879), A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “elevo”, in Charlton T. Lewis (1891), An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• “elevo”, in Gaffiot, Félix (1934), Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
• Carl Meißner; Henry William Auden (1894), Latin Phrase-Book‎, London: Macmillan and Co.
  • to comfort another in his trouble: aegritudinem alicuius elevare
    

Portuguese

Verb

elevo

1. first-person singular present indicative of elevar

Romanian

Pronunciation

• IPA^(key): [eˈlevo]

Noun

elevo f

1. vocative singular of elevă

Spanish

Verb

elevo

1. first-person singular present indicative of elevar