lenio

Latin

Etymology

From lēnis (“smooth, soft, gentle”).

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): [ˈɫeː.ni.oː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): [ˈlɛː.ni.o]

Verb

lēniō (present infinitive lēnīre, perfect active lēnīvī or lēniī, supine lēnītum); fourth conjugation

1. to soften, soothe

   Synonyms: dēlēniō, levō, allevō, alleviō, molliō

   Antonyms: dūrō, obdūrō

2. to mollify, assuage, appease, pacify

   Synonyms: sōpiō, mītigō, mānsuēscō, mānsuētō, permulceō, mānsuēfaciō, commītigō, levō, sileō, plācō, restinguō, compōnō, domō, dēlēniō, sēdō, ēlevō, allevō, alleviō, coërceō

   Antonyms: sollicitō, excitō, īnstīgō, īnstinguō, efferō, exciō, perpellō, concieō, concitō, impellō, īnflammō, cieō, moveō, ērigō, mōlior, incendō, adhortor

Usage notes

• Virgil contracts the imperfect to lēnībat, lēnībant.

Conjugation

   Conjugation of lēniō (fourth conjugation)

indicative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	lēniō		lēnīs		lēnit		lēnīmus		lēnītis		lēniunt
	imperfect	lēniēbam		lēniēbās		lēniēbat		lēniēbāmus		lēniēbātis		lēniēbant
	future	lēniam		lēniēs		lēniet		lēniēmus		lēniētis		lēnient
	perfect	lēnīvī, lēniī		lēnīvistī, lēniistī		lēnīvit, lēniit		lēnīvimus, lēniimus		lēnīvistis, lēniistis		lēnīvērunt, lēnīvēre, lēniērunt, lēniēre
	pluperfect	lēnīveram, lēnieram		lēnīverās, lēnierās		lēnīverat, lēnierat		lēnīverāmus, lēnierāmus		lēnīverātis, lēnierātis		lēnīverant, lēnierant
	future perfect	lēnīverō, lēnierō		lēnīveris, lēnieris		lēnīverit, lēnierit		lēnīverimus, lēnierimus		lēnīveritis, lēnieritis		lēnīverint, lēnierint
passive	present	lēnior		lēnīris, lēnīre		lēnītur		lēnīmur		lēnīminī		lēniuntur
	imperfect	lēniēbar		lēniēbāris, lēniēbāre		lēniēbātur		lēniēbāmur		lēniēbāminī		lēniēbantur
	future	lēniar		lēniēris, lēniēre		lēniētur		lēniēmur		lēniēminī		lēnientur
	perfect	lēnītus + present active indicative of sum
	pluperfect	lēnītus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	lēnītus + future active indicative of sum
subjunctive		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	lēniam		lēniās		lēniat		lēniāmus		lēniātis		lēniant
	imperfect	lēnīrem		lēnīrēs		lēnīret		lēnīrēmus		lēnīrētis		lēnīrent
	perfect	lēnīverim, lēnierim		lēnīverīs, lēnierīs		lēnīverit, lēnierit		lēnīverīmus, lēnierīmus		lēnīverītis, lēnierītis		lēnīverint, lēnierint
	pluperfect	lēnīvissem, lēniissem		lēnīvissēs, lēniissēs		lēnīvisset, lēniisset		lēnīvissēmus, lēniissēmus		lēnīvissētis, lēniissētis		lēnīvissent, lēniissent
passive	present	lēniar		lēniāris, lēniāre		lēniātur		lēniāmur		lēniāminī		lēniantur
	imperfect	lēnīrer		lēnīrēris, lēnīrēre		lēnīrētur		lēnīrēmur		lēnīrēminī		lēnīrentur
	perfect	lēnītus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	lēnītus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	—		lēnī		—		—		lēnīte		—
	future	—		lēnītō		lēnītō		—		lēnītōte		lēniuntō
passive	present	—		lēnīre		—		—		lēnīminī		—
	future	—		lēnītor		lēnītor		—		—		lēniuntor
non-finite forms		infinitive						participle
		active			passive			active			passive
present		lēnīre			lēnīrī			lēniēns			—
future		lēnītūrum esse			lēnītum īrī			lēnītūrus			lēniendus, lēniundus
perfect		lēnīvisse, lēniisse			lēnītum esse			—			lēnītus
future perfect		—			lēnītum fore			—			—
perfect potential		lēnītūrum fuisse			—			—			—
verbal nouns		gerund								supine
		genitive		dative		accusative		ablative		accusative		ablative
		lēniendī		lēniendō		lēniendum		lēniendō		lēnītum		lēnītū

Related terms

• lēnē
• lēnīmen
• lēnīmentum
• lēnis
• lēnitās
• lēniter
• lēnitūdō

Descendants

• → Italian: lenire
• → Portuguese: lenir
• → Spanish: lenir

References

• “lenio”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879), A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “lenio”, in Charlton T. Lewis (1891), An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• “lenio”, in Gaffiot, Félix (1934), Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.