alienatus

Latín

aliēnātus
clásico (AFI)	[a.lɪ.eːˈnaː.tʊs]

Forma verbal

1

Participio perfecto pasivo de aliēnō.

Declinación

Declinación de aliēnātus, aliēnāta, aliēnātum  tipo: primera y segunda declinación [▲▼]

Singular
	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	m. aliēnātus	f. aliēnāta	n. aliēnātum
Genitivo	m. aliēnātī	f. aliēnātae	n. aliēnātī
Dativo	m. aliēnātō	f. aliēnātae	n. aliēnātō
Acusativo	m. aliēnātum	f. aliēnātam	n. aliēnātum
Ablativo	m. aliēnātō	f. aliēnātā	n. aliēnātō
Vocativo	m. aliēnāte	f. aliēnāta	n. aliēnātum
Plural
	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	m. aliēnātī	f. aliēnātae	n. aliēnāta
Genitivo	m. aliēnātōrum	f. aliēnātārum	n. aliēnātōrum
Dativo	m. aliēnātīs	f. aliēnātīs	n. aliēnātīs
Acusativo	m. aliēnātōs	f. aliēnātās	n. aliēnāta
Ablativo	m. aliēnātīs	f. aliēnātīs	n. aliēnātīs
Vocativo	m. aliēnātī	f. aliēnātae	n. aliēnāta