armatus

Latín

armātus
clásico (AFI)	[arˈmaː.tʊs]

Forma verbal

1

Participio perfecto pasivo de armō.

Declinación

Declinación de armātus, armāta, armātum  tipo: primera y segunda declinación [▲▼]

Singular
	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	m. armātus	f. armāta	n. armātum
Genitivo	m. armātī	f. armātae	n. armātī
Dativo	m. armātō	f. armātae	n. armātō
Acusativo	m. armātum	f. armātam	n. armātum
Ablativo	m. armātō	f. armātā	n. armātō
Vocativo	m. armāte	f. armāta	n. armātum
Plural
	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	m. armātī	f. armātae	n. armāta
Genitivo	m. armātōrum	f. armātārum	n. armātōrum
Dativo	m. armātīs	f. armātīs	n. armātīs
Acusativo	m. armātōs	f. armātās	n. armāta
Ablativo	m. armātīs	f. armātīs	n. armātīs
Vocativo	m. armātī	f. armātae	n. armāta