audacior

Latín

audācior
clásico (AFI)	[aʊˈdaː.kɪ.ɔr]

Etimología

Si puedes, incorpórala: ver cómo.

Adjetivo

1

Comparativo de audāx.

Declinación

Declinación de audācior, audācior, audācius  tipo: tercera declinación, comparativo [▲▼]

Singular
	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	m. audācior	f. audācior	n. audācius
Genitivo	m. audāciōris	f. audāciōris	n. audāciōris
Dativo	m. audāciōrī	f. audāciōrī	n. audāciōrī
Acusativo	m. audāciōrem	f. audāciōrem	n. audācius
Ablativo	m. audāciōre, audāciōrī	f. audāciōre, audāciōrī	n. audāciōre, audāciōrī
Vocativo	m. audācior	f. audācior	n. audācius
Plural
	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	m. audāciōrēs	f. audāciōrēs	n. audāciōra
Genitivo	m. audāciōrum	f. audāciōrum	n. audāciōrum
Dativo	m. audāciōribus	f. audāciōribus	n. audāciōribus
Acusativo	m. audāciōrēs, audāciōrīs	f. audāciōrēs, audāciōrīs	n. audāciōra
Ablativo	m. audāciōribus	f. audāciōribus	n. audāciōribus
Vocativo	m. audāciōrēs	f. audāciōrēs	n. audāciōra