basiatus

Latín

bāsiātus
clásico (AFI)	[ba.sɪˈaː.tʊs]

Forma verbal

1

Participio perfecto pasivo de bāsiō.

Declinación

Declinación de bāsiātus, bāsiāta, bāsiātum  tipo: primera y segunda declinación [▲▼]

Singular
	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	m. bāsiātus	f. bāsiāta	n. bāsiātum
Genitivo	m. bāsiātī	f. bāsiātae	n. bāsiātī
Dativo	m. bāsiātō	f. bāsiātae	n. bāsiātō
Acusativo	m. bāsiātum	f. bāsiātam	n. bāsiātum
Ablativo	m. bāsiātō	f. bāsiātā	n. bāsiātō
Vocativo	m. bāsiāte	f. bāsiāta	n. bāsiātum
Plural
	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	m. bāsiātī	f. bāsiātae	n. bāsiāta
Genitivo	m. bāsiātōrum	f. bāsiātārum	n. bāsiātōrum
Dativo	m. bāsiātīs	f. bāsiātīs	n. bāsiātīs
Acusativo	m. bāsiātōs	f. bāsiātās	n. bāsiāta
Ablativo	m. bāsiātīs	f. bāsiātīs	n. bāsiātīs
Vocativo	m. bāsiātī	f. bāsiātae	n. bāsiāta