celatus

Latín

cēlātus
clásico (AFI)	[keːˈlaː.tʊs]

Forma verbal

1

Participio perfecto pasivo de cēlō.

Declinación

Declinación de cēlātus, cēlāta, cēlātum  tipo: primera y segunda declinación [▲▼]

Singular
	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	m. cēlātus	f. cēlāta	n. cēlātum
Genitivo	m. cēlātī	f. cēlātae	n. cēlātī
Dativo	m. cēlātō	f. cēlātae	n. cēlātō
Acusativo	m. cēlātum	f. cēlātam	n. cēlātum
Ablativo	m. cēlātō	f. cēlātā	n. cēlātō
Vocativo	m. cēlāte	f. cēlāta	n. cēlātum
Plural
	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	m. cēlātī	f. cēlātae	n. cēlāta
Genitivo	m. cēlātōrum	f. cēlātārum	n. cēlātōrum
Dativo	m. cēlātīs	f. cēlātīs	n. cēlātīs
Acusativo	m. cēlātōs	f. cēlātās	n. cēlāta
Ablativo	m. cēlātīs	f. cēlātīs	n. cēlātīs
Vocativo	m. cēlātī	f. cēlātae	n. cēlāta