collatus

Latín

collātus
clásico (AFI)	[kɔlˈlaː.tʊs]

Forma verbal

1

Participio perfecto pasivo de cōnferō.

Declinación

Declinación de collātus, collāta, collātum  tipo: primera y segunda declinación [▲▼]

Singular
	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	m. collātus	f. collāta	n. collātum
Genitivo	m. collātī	f. collātae	n. collātī
Dativo	m. collātō	f. collātae	n. collātō
Acusativo	m. collātum	f. collātam	n. collātum
Ablativo	m. collātō	f. collātā	n. collātō
Vocativo	m. collāte	f. collāta	n. collātum
Plural
	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	m. collātī	f. collātae	n. collāta
Genitivo	m. collātōrum	f. collātārum	n. collātōrum
Dativo	m. collātīs	f. collātīs	n. collātīs
Acusativo	m. collātōs	f. collātās	n. collāta
Ablativo	m. collātīs	f. collātīs	n. collātīs
Vocativo	m. collātī	f. collātae	n. collāta