cretus

Latín

crētus
clásico (AFI)	[ˈkreː.tʊs]

Forma verbal

1

Participio perfecto pasivo de cernō.

Declinación

Declinación de crētus, crēta, crētum  tipo: primera y segunda declinación [▲▼]

Singular
	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	m. crētus	f. crēta	n. crētum
Genitivo	m. crētī	f. crētae	n. crētī
Dativo	m. crētō	f. crētae	n. crētō
Acusativo	m. crētum	f. crētam	n. crētum
Ablativo	m. crētō	f. crētā	n. crētō
Vocativo	m. crēte	f. crēta	n. crētum
Plural
	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	m. crētī	f. crētae	n. crēta
Genitivo	m. crētōrum	f. crētārum	n. crētōrum
Dativo	m. crētīs	f. crētīs	n. crētīs
Acusativo	m. crētōs	f. crētās	n. crēta
Ablativo	m. crētīs	f. crētīs	n. crētīs
Vocativo	m. crētī	f. crētae	n. crēta