delatus

Latín

dēlātus
clásico (AFI)	[deːˈlaː.tʊs]

Forma verbal

1

Participio perfecto pasivo de dēferō.

Declinación

Declinación de dēlātus, dēlāta, dēlātum  tipo: primera y segunda declinación [▲▼]

Singular
	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	m. dēlātus	f. dēlāta	n. dēlātum
Genitivo	m. dēlātī	f. dēlātae	n. dēlātī
Dativo	m. dēlātō	f. dēlātae	n. dēlātō
Acusativo	m. dēlātum	f. dēlātam	n. dēlātum
Ablativo	m. dēlātō	f. dēlātā	n. dēlātō
Vocativo	m. dēlāte	f. dēlāta	n. dēlātum
Plural
	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	m. dēlātī	f. dēlātae	n. dēlāta
Genitivo	m. dēlātōrum	f. dēlātārum	n. dēlātōrum
Dativo	m. dēlātīs	f. dēlātīs	n. dēlātīs
Acusativo	m. dēlātōs	f. dēlātās	n. dēlāta
Ablativo	m. dēlātīs	f. dēlātīs	n. dēlātīs
Vocativo	m. dēlātī	f. dēlātae	n. dēlāta