devoratus

Latín

dēvorātus
clásico (AFI)	[deː.wɔˈraː.tʊs]

Forma verbal

1

Participio perfecto pasivo de dēvorō.

Declinación

Declinación de dēvorātus, dēvorāta, dēvorātum  tipo: primera y segunda declinación [▲▼]

Singular
	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	m. dēvorātus	f. dēvorāta	n. dēvorātum
Genitivo	m. dēvorātī	f. dēvorātae	n. dēvorātī
Dativo	m. dēvorātō	f. dēvorātae	n. dēvorātō
Acusativo	m. dēvorātum	f. dēvorātam	n. dēvorātum
Ablativo	m. dēvorātō	f. dēvorātā	n. dēvorātō
Vocativo	m. dēvorāte	f. dēvorāta	n. dēvorātum
Plural
	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	m. dēvorātī	f. dēvorātae	n. dēvorāta
Genitivo	m. dēvorātōrum	f. dēvorātārum	n. dēvorātōrum
Dativo	m. dēvorātīs	f. dēvorātīs	n. dēvorātīs
Acusativo	m. dēvorātōs	f. dēvorātās	n. dēvorāta
Ablativo	m. dēvorātīs	f. dēvorātīs	n. dēvorātīs
Vocativo	m. dēvorātī	f. dēvorātae	n. dēvorāta