dilatus

Latín

dīlātus
clásico (AFI)	[diːˈlaː.tʊs]

Forma verbal

1

Participio perfecto pasivo de differō.

Declinación

Declinación de dīlātus, dīlāta, dīlātum  tipo: primera y segunda declinación [▲▼]

Singular
	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	m. dīlātus	f. dīlāta	n. dīlātum
Genitivo	m. dīlātī	f. dīlātae	n. dīlātī
Dativo	m. dīlātō	f. dīlātae	n. dīlātō
Acusativo	m. dīlātum	f. dīlātam	n. dīlātum
Ablativo	m. dīlātō	f. dīlātā	n. dīlātō
Vocativo	m. dīlāte	f. dīlāta	n. dīlātum
Plural
	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	m. dīlātī	f. dīlātae	n. dīlāta
Genitivo	m. dīlātōrum	f. dīlātārum	n. dīlātōrum
Dativo	m. dīlātīs	f. dīlātīs	n. dīlātīs
Acusativo	m. dīlātōs	f. dīlātās	n. dīlāta
Ablativo	m. dīlātīs	f. dīlātīs	n. dīlātīs
Vocativo	m. dīlātī	f. dīlātae	n. dīlāta