divisus

Latín

dīvīsus
clásico (AFI)	[diːˈwiː.sʊs]

Forma verbal

1

Participio perfecto pasivo de dīvidō.

Declinación

Declinación de dīvīsus, dīvīsa, dīvīsum  tipo: primera y segunda declinación [▲▼]

Singular
	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	m. dīvīsus	f. dīvīsa	n. dīvīsum
Genitivo	m. dīvīsī	f. dīvīsae	n. dīvīsī
Dativo	m. dīvīsō	f. dīvīsae	n. dīvīsō
Acusativo	m. dīvīsum	f. dīvīsam	n. dīvīsum
Ablativo	m. dīvīsō	f. dīvīsā	n. dīvīsō
Vocativo	m. dīvīse	f. dīvīsa	n. dīvīsum
Plural
	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	m. dīvīsī	f. dīvīsae	n. dīvīsa
Genitivo	m. dīvīsōrum	f. dīvīsārum	n. dīvīsōrum
Dativo	m. dīvīsīs	f. dīvīsīs	n. dīvīsīs
Acusativo	m. dīvīsōs	f. dīvīsās	n. dīvīsa
Ablativo	m. dīvīsīs	f. dīvīsīs	n. dīvīsīs
Vocativo	m. dīvīsī	f. dīvīsae	n. dīvīsa