emptus

Latín

emptus
clásico (AFI)	[ˈɛmp.tʊs]

Forma verbal

1

Participio perfecto pasivo de emō.

Declinación

Declinación de ēmptus, ēmpta, ēmptum  tipo: primera y segunda declinación [▲▼]

Singular
	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	m. ēmptus	f. ēmpta	n. ēmptum
Genitivo	m. ēmptī	f. ēmptae	n. ēmptī
Dativo	m. ēmptō	f. ēmptae	n. ēmptō
Acusativo	m. ēmptum	f. ēmptam	n. ēmptum
Ablativo	m. ēmptō	f. ēmptā	n. ēmptō
Vocativo	m. ēmpte	f. ēmpta	n. ēmptum
Plural
	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	m. ēmptī	f. ēmptae	n. ēmpta
Genitivo	m. ēmptōrum	f. ēmptārum	n. ēmptōrum
Dativo	m. ēmptīs	f. ēmptīs	n. ēmptīs
Acusativo	m. ēmptōs	f. ēmptās	n. ēmpta
Ablativo	m. ēmptīs	f. ēmptīs	n. ēmptīs
Vocativo	m. ēmptī	f. ēmptae	n. ēmpta