fatus

Latín

fātus
clásico (AFI)	[ˈfaː.tʊs]

Forma verbal

1

Participio perfecto activo de for.

Declinación

Declinación de fātus, fāta, fātum  tipo: primera y segunda declinación [▲▼]

Singular
	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	m. fātus	f. fāta	n. fātum
Genitivo	m. fātī	f. fātae	n. fātī
Dativo	m. fātō	f. fātae	n. fātō
Acusativo	m. fātum	f. fātam	n. fātum
Ablativo	m. fātō	f. fātā	n. fātō
Vocativo	m. fāte	f. fāta	n. fātum
Plural
	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	m. fātī	f. fātae	n. fāta
Genitivo	m. fātōrum	f. fātārum	n. fātōrum
Dativo	m. fātīs	f. fātīs	n. fātīs
Acusativo	m. fātōs	f. fātās	n. fāta
Ablativo	m. fātīs	f. fātīs	n. fātīs
Vocativo	m. fātī	f. fātae	n. fāta