lenitus

Latín

lēnītus
clásico (AFI)	[leːˈniː.tʊs]

Forma verbal

1

Participio perfecto pasivo de lēniō.

Declinación

Declinación de lēnītus, lēnīta, lēnītum  tipo: primera y segunda declinación [▲▼]

Singular
	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	m. lēnītus	f. lēnīta	n. lēnītum
Genitivo	m. lēnītī	f. lēnītae	n. lēnītī
Dativo	m. lēnītō	f. lēnītae	n. lēnītō
Acusativo	m. lēnītum	f. lēnītam	n. lēnītum
Ablativo	m. lēnītō	f. lēnītā	n. lēnītō
Vocativo	m. lēnīte	f. lēnīta	n. lēnītum
Plural
	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	m. lēnītī	f. lēnītae	n. lēnīta
Genitivo	m. lēnītōrum	f. lēnītārum	n. lēnītōrum
Dativo	m. lēnītīs	f. lēnītīs	n. lēnītīs
Acusativo	m. lēnītōs	f. lēnītās	n. lēnīta
Ablativo	m. lēnītīs	f. lēnītīs	n. lēnītīs
Vocativo	m. lēnītī	f. lēnītae	n. lēnīta