minatus

Latín

minātus
clásico (AFI)	[mɪˈna:.tʊs]

Forma verbal

1

Participio perfecto activo de minor.

Declinación

Declinación de minātus, mināta, minātum  tipo: primera y segunda declinación [▲▼]

Singular
	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	m. minātus	f. mināta	n. minātum
Genitivo	m. minātī	f. minātae	n. minātī
Dativo	m. minātō	f. minātae	n. minātō
Acusativo	m. minātum	f. minātam	n. minātum
Ablativo	m. minātō	f. minātā	n. minātō
Vocativo	m. mināte	f. mināta	n. minātum
Plural
	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	m. minātī	f. minātae	n. mināta
Genitivo	m. minātōrum	f. minātārum	n. minātōrum
Dativo	m. minātīs	f. minātīs	n. minātīs
Acusativo	m. minātōs	f. minātās	n. mināta
Ablativo	m. minātīs	f. minātīs	n. minātīs
Vocativo	m. minātī	f. minātae	n. mināta