multatus

Latín

multātus
clásico (AFI)	[mʊlˈtaː.tʊs]

Forma verbal

1

Participio perfecto pasivo de multō₂.

Declinación

Declinación de multātus, multāta, multātum  tipo: primera y segunda declinación [▲▼]

Singular
	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	m. multātus	f. multāta	n. multātum
Genitivo	m. multātī	f. multātae	n. multātī
Dativo	m. multātō	f. multātae	n. multātō
Acusativo	m. multātum	f. multātam	n. multātum
Ablativo	m. multātō	f. multātā	n. multātō
Vocativo	m. multāte	f. multāta	n. multātum
Plural
	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	m. multātī	f. multātae	n. multāta
Genitivo	m. multātōrum	f. multātārum	n. multātōrum
Dativo	m. multātīs	f. multātīs	n. multātīs
Acusativo	m. multātōs	f. multātās	n. multāta
Ablativo	m. multātīs	f. multātīs	n. multātīs
Vocativo	m. multātī	f. multātae	n. multāta