paratus

Latín

parātus
clásico (AFI)	[paˈraː.tʊs]

Forma verbal

1

Participio perfecto pasivo de parō.

Declinación

Declinación de parātus, parāta, parātum  tipo: primera y segunda declinación [▲▼]

Singular
	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	m. parātus	f. parāta	n. parātum
Genitivo	m. parātī	f. parātae	n. parātī
Dativo	m. parātō	f. parātae	n. parātō
Acusativo	m. parātum	f. parātam	n. parātum
Ablativo	m. parātō	f. parātā	n. parātō
Vocativo	m. parāte	f. parāta	n. parātum
Plural
	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	m. parātī	f. parātae	n. parāta
Genitivo	m. parātōrum	f. parātārum	n. parātōrum
Dativo	m. parātīs	f. parātīs	n. parātīs
Acusativo	m. parātōs	f. parātās	n. parāta
Ablativo	m. parātīs	f. parātīs	n. parātīs
Vocativo	m. parātī	f. parātae	n. parāta