perlatus

Latín

perlātus
clásico (AFI)	[pɛrˈlaː.tʊs]

Forma verbal

1

Participio perfecto pasivo de perferō.

Declinación

Declinación de perlātus, perlāta, perlātum  tipo: primera y segunda declinación [▲▼]

Singular
	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	m. perlātus	f. perlāta	n. perlātum
Genitivo	m. perlātī	f. perlātae	n. perlātī
Dativo	m. perlātō	f. perlātae	n. perlātō
Acusativo	m. perlātum	f. perlātam	n. perlātum
Ablativo	m. perlātō	f. perlātā	n. perlātō
Vocativo	m. perlāte	f. perlāta	n. perlātum
Plural
	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	m. perlātī	f. perlātae	n. perlāta
Genitivo	m. perlātōrum	f. perlātārum	n. perlātōrum
Dativo	m. perlātīs	f. perlātīs	n. perlātīs
Acusativo	m. perlātōs	f. perlātās	n. perlāta
Ablativo	m. perlātīs	f. perlātīs	n. perlātīs
Vocativo	m. perlātī	f. perlātae	n. perlāta