pervolatus

Latín

pervolātus
clásico (AFI)	[pɛr.wɔˈlaː.tʊs]

Forma verbal

1

Participio perfecto pasivo de pervolō.

Declinación

Declinación de pervolātus, pervolāta, pervolātum  tipo: primera y segunda declinación [▲▼]

Singular
	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	m. pervolātus	f. pervolāta	n. pervolātum
Genitivo	m. pervolātī	f. pervolātae	n. pervolātī
Dativo	m. pervolātō	f. pervolātae	n. pervolātō
Acusativo	m. pervolātum	f. pervolātam	n. pervolātum
Ablativo	m. pervolātō	f. pervolātā	n. pervolātō
Vocativo	m. pervolāte	f. pervolāta	n. pervolātum
Plural
	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	m. pervolātī	f. pervolātae	n. pervolāta
Genitivo	m. pervolātōrum	f. pervolātārum	n. pervolātōrum
Dativo	m. pervolātīs	f. pervolātīs	n. pervolātīs
Acusativo	m. pervolātōs	f. pervolātās	n. pervolāta
Ablativo	m. pervolātīs	f. pervolātīs	n. pervolātīs
Vocativo	m. pervolātī	f. pervolātae	n. pervolāta