potatus

Latín

pōtātus
clásico (AFI)	[poːˈtaː.tʊs]
variantes	pōtus

Forma verbal

1

Participio perfecto pasivo de pōtō.

Declinación

Declinación de pōtātus, pōtāta, pōtātum  tipo: primera y segunda declinación [▲▼]

Singular
	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	m. pōtātus	f. pōtāta	n. pōtātum
Genitivo	m. pōtātī	f. pōtātae	n. pōtātī
Dativo	m. pōtātō	f. pōtātae	n. pōtātō
Acusativo	m. pōtātum	f. pōtātam	n. pōtātum
Ablativo	m. pōtātō	f. pōtātā	n. pōtātō
Vocativo	m. pōtāte	f. pōtāta	n. pōtātum
Plural
	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	m. pōtātī	f. pōtātae	n. pōtāta
Genitivo	m. pōtātōrum	f. pōtātārum	n. pōtātōrum
Dativo	m. pōtātīs	f. pōtātīs	n. pōtātīs
Acusativo	m. pōtātōs	f. pōtātās	n. pōtāta
Ablativo	m. pōtātīs	f. pōtātīs	n. pōtātīs
Vocativo	m. pōtātī	f. pōtātae	n. pōtāta