potitus

Latín

potītus
clásico (AFI)	[pɔˈti:.tʊs]

Forma verbal

1

Participio perfecto activo de potior.

Declinación

Declinación de potītus, potīta, potītum  tipo: primera y segunda declinación [▲▼]

Singular
	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	m. potītus	f. potīta	n. potītum
Genitivo	m. potītī	f. potītae	n. potītī
Dativo	m. potītō	f. potītae	n. potītō
Acusativo	m. potītum	f. potītam	n. potītum
Ablativo	m. potītō	f. potītā	n. potītō
Vocativo	m. potīte	f. potīta	n. potītum
Plural
	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	m. potītī	f. potītae	n. potīta
Genitivo	m. potītōrum	f. potītārum	n. potītōrum
Dativo	m. potītīs	f. potītīs	n. potītīs
Acusativo	m. potītōs	f. potītās	n. potīta
Ablativo	m. potītīs	f. potītīs	n. potītīs
Vocativo	m. potītī	f. potītae	n. potīta