rectus

Latín

rēctus
clásico (AFI)	[ˈreːk.tʊs]

Forma verbal

1

Participio perfecto pasivo de rēgō.

Declinación

Declinación de rēctus, rēcta, rēctum  tipo: primera y segunda declinación [▲▼]

Singular
	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	m. rēctus	f. rēcta	n. rēctum
Genitivo	m. rēctī	f. rēctae	n. rēctī
Dativo	m. rēctō	f. rēctae	n. rēctō
Acusativo	m. rēctum	f. rēctam	n. rēctum
Ablativo	m. rēctō	f. rēctā	n. rēctō
Vocativo	m. rēcte	f. rēcta	n. rēctum
Plural
	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	m. rēctī	f. rēctae	n. rēcta
Genitivo	m. rēctōrum	f. rēctārum	n. rēctōrum
Dativo	m. rēctīs	f. rēctīs	n. rēctīs
Acusativo	m. rēctōs	f. rēctās	n. rēcta
Ablativo	m. rēctīs	f. rēctīs	n. rēctīs
Vocativo	m. rēctī	f. rēctae	n. rēcta