secretus

Latín

secretus
clásico (AFI)	/ˈse.kre.tus/
eclesiástico (AFI)	/ˈse.kre.tus/
silabación	se-cre-tus
acentuación	esdrújula
longitud silábica	trisílaba
rima	e.kre.tus

Etimología 1

Si puedes, incorpórala: ver cómo.

Adjetivo

1

Aislado.

2

Separado.

3

Secreto.

Véase también

• secrete
• secretissimus
• secreto

Declinación

Declinación de sēcrētus, sēcrēta, sēcrētum  tipo: primera y segunda declinación [▲▼]

Singular
	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	m. sēcrētus	f. sēcrēta	n. sēcrētum
Genitivo	m. sēcrētī	f. sēcrētae	n. sēcrētī
Dativo	m. sēcrētō	f. sēcrētae	n. sēcrētō
Acusativo	m. sēcrētum	f. sēcrētam	n. sēcrētum
Ablativo	m. sēcrētō	f. sēcrētā	n. sēcrētō
Vocativo	m. sēcrēte	f. sēcrēta	n. sēcrētum
Plural
	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	m. sēcrētī	f. sēcrētae	n. sēcrēta
Genitivo	m. sēcrētōrum	f. sēcrētārum	n. sēcrētōrum
Dativo	m. sēcrētīs	f. sēcrētīs	n. sēcrētīs
Acusativo	m. sēcrētōs	f. sēcrētās	n. sēcrēta
Ablativo	m. sēcrētīs	f. sēcrētīs	n. sēcrētīs
Vocativo	m. sēcrētī	f. sēcrētae	n. sēcrēta

Forma flexiva

Forma verbal

1

Participio perfecto pasivo de sēcernō.