spiratus

Latín

spīrātus
clásico (AFI)	[spiːˈraː.tʊs]

Forma verbal

1

Participio perfecto pasivo de spīrō.

Declinación

Declinación de spīrātus, spīrāta, spīrātum  tipo: primera y segunda declinación [▲▼]

Singular
	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	m. spīrātus	f. spīrāta	n. spīrātum
Genitivo	m. spīrātī	f. spīrātae	n. spīrātī
Dativo	m. spīrātō	f. spīrātae	n. spīrātō
Acusativo	m. spīrātum	f. spīrātam	n. spīrātum
Ablativo	m. spīrātō	f. spīrātā	n. spīrātō
Vocativo	m. spīrāte	f. spīrāta	n. spīrātum
Plural
	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	m. spīrātī	f. spīrātae	n. spīrāta
Genitivo	m. spīrātōrum	f. spīrātārum	n. spīrātōrum
Dativo	m. spīrātīs	f. spīrātīs	n. spīrātīs
Acusativo	m. spīrātōs	f. spīrātās	n. spīrāta
Ablativo	m. spīrātīs	f. spīrātīs	n. spīrātīs
Vocativo	m. spīrātī	f. spīrātae	n. spīrāta