tensus

Latín

tēnsus
clásico (AFI)	[ˈtẽː.sʊs] [ˈtɛn.sʊs]
variantes	tentus

Forma verbal

1

Participio perfecto pasivo de tendō.

Declinación

Declinación de tēnsus, tēnsa, tēnsum  tipo: primera y segunda declinación [▲▼]

Singular
	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	m. tēnsus	f. tēnsa	n. tēnsum
Genitivo	m. tēnsī	f. tēnsae	n. tēnsī
Dativo	m. tēnsō	f. tēnsae	n. tēnsō
Acusativo	m. tēnsum	f. tēnsam	n. tēnsum
Ablativo	m. tēnsō	f. tēnsā	n. tēnsō
Vocativo	m. tēnse	f. tēnsa	n. tēnsum
Plural
	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	m. tēnsī	f. tēnsae	n. tēnsa
Genitivo	m. tēnsōrum	f. tēnsārum	n. tēnsōrum
Dativo	m. tēnsīs	f. tēnsīs	n. tēnsīs
Acusativo	m. tēnsōs	f. tēnsās	n. tēnsa
Ablativo	m. tēnsīs	f. tēnsīs	n. tēnsīs
Vocativo	m. tēnsī	f. tēnsae	n. tēnsa