venditus

Latín

venditus
clásico (AFI)	[ˈwɛn.dɪ.tʊs]

Forma verbal

1

Participio perfecto pasivo de vendō.

Declinación

Declinación de vēnditus, vēndita, vēnditum  tipo: primera y segunda declinación [▲▼]

Singular
	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	m. vēnditus	f. vēndita	n. vēnditum
Genitivo	m. vēnditī	f. vēnditae	n. vēnditī
Dativo	m. vēnditō	f. vēnditae	n. vēnditō
Acusativo	m. vēnditum	f. vēnditam	n. vēnditum
Ablativo	m. vēnditō	f. vēnditā	n. vēnditō
Vocativo	m. vēndite	f. vēndita	n. vēnditum
Plural
	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	m. vēnditī	f. vēnditae	n. vēndita
Genitivo	m. vēnditōrum	f. vēnditārum	n. vēnditōrum
Dativo	m. vēnditīs	f. vēnditīs	n. vēnditīs
Acusativo	m. vēnditōs	f. vēnditās	n. vēndita
Ablativo	m. vēnditīs	f. vēnditīs	n. vēnditīs
Vocativo	m. vēnditī	f. vēnditae	n. vēndita