vibratus

Latín

vibrātus
clásico (AFI)	[wɪbˈraː.tʊs] [wɪˈbraː.tʊs]

Forma verbal

1

Participio perfecto pasivo de vibrō.

Declinación

Declinación de vibrātus, vibrāta, vibrātum  tipo: primera y segunda declinación [▲▼]

Singular
	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	m. vibrātus	f. vibrāta	n. vibrātum
Genitivo	m. vibrātī	f. vibrātae	n. vibrātī
Dativo	m. vibrātō	f. vibrātae	n. vibrātō
Acusativo	m. vibrātum	f. vibrātam	n. vibrātum
Ablativo	m. vibrātō	f. vibrātā	n. vibrātō
Vocativo	m. vibrāte	f. vibrāta	n. vibrātum
Plural
	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	m. vibrātī	f. vibrātae	n. vibrāta
Genitivo	m. vibrātōrum	f. vibrātārum	n. vibrātōrum
Dativo	m. vibrātīs	f. vibrātīs	n. vibrātīs
Acusativo	m. vibrātōs	f. vibrātās	n. vibrāta
Ablativo	m. vibrātīs	f. vibrātīs	n. vibrātīs
Vocativo	m. vibrātī	f. vibrātae	n. vibrāta