bajulatus

Latino

participio perfetto
aggettivo di I classe

singolare
	maschile	femminile	neutro
nominativo	bājulātus	bājulātă	bājulātum
genitivo	bājulātī	bājulātae	bājulātī
dativo	bājulātō	bājulātae	bājulātō
accusativo	bājulātŭm	bājulātăm	bājulātum
vocativo	bājulātĕ	bājulātă	bājulātum
ablativo	bājulātō	bājulātā	bājulātō
plurale
	maschile	femminile	neutro
nominativo	bājulātī	bājulātae	bājulātă
genitivo	bājulātōrum	bājulātārum	bājulātōrum
dativo	bājulātīs	bājulātīs	bājulātīs
accusativo	bājulātōs	bājulātās	bājulātă
vocativo	bājulātī	bājulātae	bājulātă
ablativo	bājulātīs	bājulātīs	bājulātīs

Voce verbale

bajulatus

1. participio perfetto di bājulō

Sillabazione

bā | jŭ | lā | tŭs

Pronuncia

• (pronuncia classica) AFI: /baːj.juˈlaː.tus/
• (pronuncia ecclesiastica) AFI: /baj.juˈla.tus/

Etimologia / Derivazione

dal verbo bājulō

Uso / Precisazioni

come tutti i participi verbali latini, oltre alla funzione prettamente verbale può assumere il ruolo di aggettivo e di sostantivo (participio sostantivato)

Note / Riferimenti