fricturus

Latino

participio futuro
aggettivo di I classe

singolare
	maschile	femminile	neutro
nominativo	frīctūrus	frīctūră	frīctūrum
genitivo	frīctūrī	frīctūrae	frīctūrī
dativo	frīctūrō	frīctūrae	frīctūrō
accusativo	frīctūrŭm	frīctūrăm	frīctūrum
vocativo	frīctūrĕ	frīctūră	frīctūrum
ablativo	frīctūrō	frīctūrā	frīctūrō
plurale
	maschile	femminile	neutro
nominativo	frīctūrī	frīctūrae	frīctūră
genitivo	frīctūrōrum	frīctūrārum	frīctūrōrum
dativo	frīctūrīs	frīctūrīs	frīctūrīs
accusativo	frīctūrōs	frīctūrās	frīctūră
vocativo	frīctūrī	frīctūrae	frīctūră
ablativo	frīctūrīs	frīctūrīs	frīctūrīs

Voce verbale

fricturus

1. participio futuro di frīgō

Sillabazione

frīc | tū | rŭs

Pronuncia

• (pronuncia classica) AFI: /friːkˈtuː.rus/
• (pronuncia ecclesiastica) AFI: /frikˈtu.rus/

Etimologia / Derivazione

dal verbo frīgō

Uso / Precisazioni

come tutti i participi verbali latini, oltre alla funzione prettamente verbale può assumere il ruolo di aggettivo e di sostantivo (participio sostantivato)

Note / Riferimenti