speratus

Latino

participio perfetto
aggettivo di I classe

singolare
	maschile	femminile	neutro
nominativo	spērātus	spērātă	spērātum
genitivo	spērātī	spērātae	spērātī
dativo	spērātō	spērātae	spērātō
accusativo	spērātŭm	spērātăm	spērātum
vocativo	spērātĕ	spērātă	spērātum
ablativo	spērātō	spērātā	spērātō
plurale
	maschile	femminile	neutro
nominativo	spērātī	spērātae	spērātă
genitivo	spērātōrum	spērātārum	spērātōrum
dativo	spērātīs	spērātīs	spērātīs
accusativo	spērātōs	spērātās	spērātă
vocativo	spērātī	spērātae	spērātă
ablativo	spērātīs	spērātīs	spērātīs

Voce verbale

speratus

1. participio perfetto di sperō

Pronuncia

• (pronuncia classica) AFI: /speː.raː.tus/

Etimologia / Derivazione

dal verbo sperō

Note / Riferimenti