តាលុជៈ
From Wiktionary, the free dictionary
Remove ads
--ជៈ បា. ( ន. ) (តាលុជ) សំឡេងដែលកើតត្រង់ពិតាន គឺសំឡេងដែលខ្ទប់ត្រង់ក្រអូមមាត់ លាន់ចេញមក; អក្សរ ៧ តួគឺ ឥ ឦ ច ឆ ជ ឈ ញ និងអក្សរ ២ តួ ទៀតគឺ យ ឝ រួមជា ៩ តួនេះជា តាលុជៈ ។
Wikiwand - on
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Remove ads