Lielveikala "Maxima" sagrūšana Rīgā
nelaimes gadījums Zolitūdē, Rīgā 2013. gada novembrī From Wikipedia, the free encyclopedia
Lielveikala "Maxima" sagrūšana Rīgā, plašsaziņas līdzekļos saukta par Zolitūdes traģēdiju, bija traģisks negadījums, kas notika 2013. gada 21. novembrī apmēram plkst. 17.44 "Maxima" lielveikalā Priedaines ielā 20 (krustojumā ar Anniņmuižas ielu), Zolitūdē, Rīgā. Tā rezultātā bojā gāja 54 cilvēki (to skaitā 3 glābēji, vairāki veikala darbinieki un citi), kā arī vairāki desmiti tika ievainoti.[2] Kopējā nogruvuma platība bija apmēram 1500 m2. Bojāgājušo skaita ziņā tas bija lielākais nelaimes gadījums Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas[3][4] un viens no lielākajiem nelaimes gadījumiem celtniecības objektos Eiropā pēdējo gandrīz 20 gadu laikā.[5]
 Notikuma vieta 23. novembrī | |
  Lielveikala "Maxima" sagrūšana Rīgā | |
| Datums | 2013. gada 21. novembris |
|---|---|
| Norises vieta |
 Priedaines iela 20, Zolitūde, Rīga, Latvija |
| Koordinātas | 56°56′38″N 24°1′3″E |
| Ievainotie | 55[1] |
| Mirušie | 54[2] |
Ēka
"Maxima" lielveikalu nodeva ekspluatācijā 2011. gada 3. novembrī. Tirdzniecības zāles platība bija 2503 m², lielveikala kopējā platība — 4549 m².[6] Ēkā atradās "Maxima XX" veikals, kā arī citi veikali. 2011. gadā ēka saņēma Latvijas arhitektūras gada balvu.[7] Konkursā "Gada labākā būve Latvijā 2011" projekts kategorijā "Jaunbūve" ieguva 2. vietu jeb "Sudraba balvu". Kompleksā ietilpst daudzdzīvokļu dzīvojamā māja un tirdzniecības centrs.[8]
Notikumu gaita
2013. gada rudenī uz veikala jumta notika objekta otrās kārtas būvdarbi, kurus veica uzņēmums Re&Re.[9] Uz ēkas jumta bija paredzēti pastaigu un rotaļu laukumi mājas iedzīvotājiem un apzaļumošana. Neraugoties uz būvdarbiem, veikals turpināja darbu, ko pieļāva spēkā esošie būvnormatīvi. Būvniecības normatīvie akti neparedz šādām būvēm pirms nodošanas ekspluatācijā veikt nestspējas slodzes pārbaudi.[nepieciešama atsauce] Katastrofas brīdī SIA "Gartens" apzaļumošanas darbus bija pabeidzis jau par 80—90% un apzaļumotā jumta atklāšana bija paredzēta 29. novembrī.[10]
21. novembrī vēl pirms katastrofas pulksten 16.21 nostrādāja ugunsdrošības signalizācija un atskanēja divi balss aicinājumi evakuēties, tomēr ne visi veikalā esošie pircēji un darbinieki steidzās to izpildīt. Maxima pārstāvji preses konferencē pēc notikušā skaidroja, ka apsardze, pārbaudot, kāpēc signalizācija iedarbojusies, neatrada neko, kas liecinātu par ugunsgrēku. Apsardzes darba instrukcijas noteikušas, ka, nepastāvot acīmredzamām briesmām, evakuācija nav jāveic.[11] Pulksten 17.44 pircēju pārpildītajam veikalam iebruka daļa no jumta, kur atradās piena produktu nodaļa un kases, kā arī ārējā siena. Pazuda elektrība, tāpēc veikalā iestājās tumsa. Cilvēki centās izkļūt no veikala, bet caur durvīm tas nebija iespējams, jo tās vairs nedarbojās. Tika izmantoti logos izsisti caurumi. Ieradās ugunsdzēsēji un glābēju smagā tehnika, bet policija un karavīri norobežoja teritoriju. Pulksten 19.04,[12] kad ēkā jau bija devušies glābēji, nogruva vēl viena daļa jumta konstrukcijas.[13] Rezultātā bojā gāja trīs glābēji.
23. novembrī 17.52 notika trešais nogruvums, taču tajā cilvēki necieta.[14] Trešā nogruvuma brīdī ēkas gruvešos strādāja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) glābēji, kas atradās citā zonā.[15]
Bojāgājušie
Iekšlietu ministrija paziņoja, ka Zolitūdē sabrukušajā lielveikalā "Maxima" bojā gājušo cilvēku saraksts netiks publiskots, jo to aizliedz Latvijas Republikas Fizisko personu datu aizsardzības likums.[16] Sarakstu nopublicēja interneta enciklopēdija Nekropole.info, bet tās pārstāvji Aivars Borovkovs un Ainārs Brūvelis izskaidroja, ka šādu informāciju noslepenot ir nelikumīgi, jo tas ir pretēji Likuma par valsts noslēpumu noteiktajam. Policija atzina savu kļūdu un 24. novembrī publicēja pilnu bojā gājušo 54 personu sarakstu,[17] kurā bija arī Armēnijas pilsone[18] un divi Krievijas pilsoņi.[19]
Starp bojāgājušajiem bija māksliniece Daina Skadmane un viņas tēvs Jānis Skadmanis,[20] ekonomists Andrejs Burvis[21] un citi. Veicot glābšanas darbus, bojā gāja trīs glābēji: Rīgas reģiona pārvaldes 5. daļas komandieris kapteinis Vilnis Šteinītis, Rīgas reģiona pārvaldes 1. daļas inspektors dežurants (vada komandieris) virsleitnants Edgars Reinfelds un Rīgas reģiona pārvaldes 1. daļas ugunsdzēsējs glābējs kaprālis Sergejs Ižiks.[22] Ir apzināti 16 bērni, kuri zaudējuši vienu vai abus vecākus, trijiem bērniem vairs nav abu vecāku.[23]
2015. gada 21. novembrī traģēdijas gadadienā biedrība "Zolitūde 21.11" publikai atklāja informāciju par katru bojā gājušo un cietušo, kas tika apvienots grāmatā "Atceries Zolitūdi". Grāmatas autori ir bojāgājušo tuvinieki un arī traģēdijas cietušie, kuri ir palikuši dzīvi, — kopā vairāk nekā 120 cilvēki. Latvijas sabiedriskie mediji izveidoja arī virtuālu un informatīvu apskates sadaļu "Atceries Zolitūdi" par katru bojāgājušo un cietušo.[24]
Līdzjūtības
22. novembra agrā rītā tā brīža Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš izplatīja paziņojumu, kur izsaka līdzjūtību traģēdijā bojāgājušo ģimenēm un tuviniekiem, kā arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbiniekiem, kuri, pašaizliedzīgi pildot darba pienākumus, zaudējuši savus kolēģus.
Toreizējais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis paziņoja, ka "šis negaidītais un traģiskais notikums ir satricinājis mūsu valsti, un savās domās esam kopā ar visiem, kurus skārusi šī nelaime. Lai arī kādi būtu tās iemesli, šī traģēdija prasījusi pārāk lielu upuru skaitu."
Pēc negadījuma Eiropas Komisijas prezidents Žuze Manuels Barozu nosūtīja Latvijas Valsts prezidentam savus līdzjūtības apliecinājumus: "Eiropas Komisijas un savā vārdā es vēlētos izteikt visdziļāko līdzjūtību Jums un visiem cilvēkiem Latvijā. Domās esmu kopā ar visiem tiem, kurus skārusi šī traģēdija — ar cietušo un bojāgājušo ģimenēm, kā arī ar to cilvēku ģimenēm, kuri dzīvību zaudējuši, glābjot citus."[25] Līdzjūtības nosūtīja arī Igaunijas, Lietuvas, Somijas, Zviedrijas, Uzbekistānas, Armēnijas, Krievijas, Ungārijas, Turcijas un daudzu citu valstu vadītāji un Romas pāvests Francisks, kā arī NATO līderis Anderss Fogs Rasmusens.
Labdarības portāls "Ziedot.lv" tūlīt pēc negadījuma atvēra ziedojumu tālruni, atbalstam 21. novembra traģēdijā cietušajiem tika saziedoti gandrīz 1 miljons latu jeb 1 405 096,36 eiro.[26]
Sēru dienas
Latvijas Republikas Ministru kabinets ārkārtas sēdē nolēma izsludināt 23., 24. un 25. novembri par sēru dienām, kad Latvijas valsts karogs paceļams sēru noformējumā un 25. novembrī pulksten 10.00 visā Latvijas Republikas teritorijā ievērojams triju minūšu klusuma brīdis. Arī Igaunijas un Lietuvas valdības nolēma 24. novembri izsludināt kā sēru dienu.[27]
Izmeklēšana
21. novembrī Valsts policija sāka kriminālprocesu par iespējamu Krimināllikuma 239. panta 2. daļā paredzētu noziedzīgu nodarījumu — par būvniecības noteikumu pārkāpšanu. Attiecīgajā panta daļā ir runa par celtņu, tiltu, ceļu pārvadu un citu būvju celtniecības normu vai noteikumu pārkāpšanu, ja tā rezultātā sabrukusi būve vai tās daļa un ja tas izraisījis smagas sekas. Par šādu nodarījumu saskaņā ar Krimināllikumu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu. Rīgas dome uzdeva Rīgas pilsētas būvvaldei sākt ārpuskārtas pārbaudi visos objektos, kurus būvē SIA Re&Re.[28] 22. novembrī Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis pēc Ministru prezidenta sasauktās Krīzes vadības padomes sēdes paziņoja, ka policijai ir trīs versijas par traģēdijas iemesliem, kas visas saistītas ar iespējamiem pārkāpumiem būvniecības procesā. Saskaņa ar tām, lielveikala jumta iebrukšanu varēja izraisīt vai nu būvprojektēšanas un būvuzraudzības laikā pieļautās kļūdas, vai pārkāpumi ēkas celtniecības laikā, vai arī otrās kārtas būvdarbu laikā, iekārtojot uz ēkas jumta dārzu un rotaļlaukumu.[29] 23. novembrī Valsts prezidents Andris Bērziņš Latvijas Televīzijas intervijā skarbi paziņoja, ka "šis ir gadījums, kad ir jāsauc skaidri, tā ir milzīga skaita neaizsargātu cilvēku slepkavība. Tā arī attiecīgi būtu jārīkojas" un daudz kas ir jāmaina pamatos, jo pēc šādām traģēdijām neskaita zīmogus un parakstus, bet tieši atbildīgās personas, kuras ir parakstījušās, nokļūst izmeklēšanas izolatorā. Jāpiesaista neatkarīgi eksperti no ārvalstīm, kuri nav saistīti ar Latvijas būvniecību un nebūtu pieļaujams, ka notikušā izmeklēšana ieilgst.[30] 27. novembrī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis paziņoja par atkāpšanos no amata, "uzņemoties politisko atbildību par Zolitūdes traģēdiju".[31] Latvijas Būvinženieru savienība (LBS) novembra beigās apturēja sertifikātus Zolitūdes "Maxima" konstrukciju projektētājiem Ivaram Sergetam un Jānim Malcānam, būvekspertīzes veicējam Andrim Gulbim, būvuzraugam Mārtiņam Draudiņam un ēku būvdarbu vadītājiem Staņislavam Kumpiņam, Jevgeņijam Ņesterovičam un Andrejam Kuļešovam, tomēr viņu advokāti apstrīdēja šo lēmumu.[32] 4. decembrī Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis paziņoja, ka Zolitūdes traģēdijas lietā liecinieku statusā nopratināti vairāk nekā 110 cilvēki.[33]
2014. gada janvārī Ekonomikas ministrija atzina Latvijas Būvinženieru savienības lēmumu par sertifikātu apturēšanu par spēkā neesošu no pieņemšanas brīža. Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spirodonovs paskaidroja, ka pēc spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem LBS bija tiesības sertifikātus vienīgi anulēt, nevis apturēt. LBS paziņoja, ka ir gatava anulēt sertifikātus tikai diviem no septiņiem speciālistiem, proti, konstruktoram Ivaram Sergetam un ekspertīzes veicējam Andrim Gulbim. Pārējie "Maxima" projektā iesaistītie drīkstot turpināt profesionālo darbību.[34]
Apsūdzība
2015. gada 7. aprīlī Latvijas Valsts policija nosūtīja Latvijas prokuratūrai Zolitūdes traģēdijas lietas materiālus, lūdzot uzrādīt apsūdzību astoņām fiziskām personām. Kopējais kriminālprocesā pieteikto kaitējuma kompensāciju apmērs pārsniedz 5,5 miljonus eiro.[35] Prokurors piecas apsūdzētās personas (būvinženieri Ivaru Sergetu, būvekspertīzes veicēju Andri Gulbi, būvuzraugu Mārtiņu Draudiņu, arhitektu Andri Kalinku un uzņēmuma «Re&Re» būvdarbu vadītāju Staņislavu Kumpiņu) sauca pie kriminālatbildības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, savukārt trīs personas par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu.[36]
2019. gada 26. jūnijā prokuratūra prasīja tiesai piemērot septiņu gadu un sešu mēnešu brīvības atņemšanu būvinženierim Ivaram Sergetam, veikala projekta būvekspertīzes veicējam Andrim Gulbim, būvuzraugam Mārtiņam Draudiņam, arhitektam Andrim Kalinkam un uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājam Staņislavam Kumpiņam, piecu gadu cietumsodu bijušajiem Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem — Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai, kā arī uzņēmuma "Maxima Latvija" darba aizsardzības vecākai ekspertei Innai Šuvajevai.[37]
Parlamentārās izmeklēšanas komisija
2014. gada 11. novembrī pēc 36 deputātu pieprasījuma Saeima pieņēma lēmumu "Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par Latvijas valsts rīcību, izvērtējot 2013. gada 21. novembrī Zolitūdē notikušās traģēdijas cēloņus un turpmākajām darbībām, kas veiktas normatīvo aktu un valsts pārvaldes un pašvaldību darbības sakārtošanā, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos, kā arī par darbībām minētās traģēdijas seku novēršanā" izveidošanu. Uz divpadsmit mēnešiem tika izveidota Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisija.[38]
2015. gada 24. augustā Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisija noraidīja priekšlikumu pieminēt konkrētas amatpersonas, kas atbildīgas par Zolitūdes traģēdiju,[39] taču 2015. gada 14. septembrī tā par atbildīgiem atzina piecus politiķus[40] — bijušo premjeru Valdi Dombrovski ("Vienotība"), kā arī bijušos ekonomikas ministrus — Arti Kamparu ("Vienotība") un Danielu Pavļutu ("Reformu partija"), Ekonomikas ministrijas valsts sekretāru — Juri Pūci ("Latvijas attīstībai") un Anriju Matīsu (Vienotība),[41] piebilstot, ka gala ziņojumā tiks norādīta konkrētu amatpersonu atbildība par Zolitūdes traģēdiju.[42] 2015. gada 21. septembrī par komisijas konstatētajiem trūkumiem Rīgas pilsētas pašvaldības izveidotajā būvniecības uzraudzības sistēmā, par politiski un morāli atbildīgiem tika nosaukts arī Rīgas mērs Nils Ušakovs (Saskaņa) un Rīgas Pilsētas būvvaldes vadītājs Ingus Vircavs.[43]
2015. gada 10. novembrī "Latvijas Vēstnesis" publicēja Parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojums, kurā apkopoti komisijas secinājumi, kādēļ tās ieskatā valsts un pašvaldību īstenotā politika būvniecības jomā, ir novedusi pie Zolitūdes traģēdijas. Dokumenta saturu veido ievads, būvniecības jomas normatīvais regulējums un uzraudzības sistēma: valsts un pašvaldības dienestu gatavība rīcībai ārtkārtējās situācijās, traģēdijas seku novēršana un kopsavilkums. Kā politiski un morāli atbildīgas personas galaziņojumā minēti bijušais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, bijušais Ekonomikas ministrs Artis Kampars un Daniels Pavļuts, bijušie Ekonomikas ministrijas valsts sekretāri Anrijs Matīss un Juris Pūce, Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs un Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Ingus Vircavs.[44]
Tiesas process
2015. gada 8. decembrī Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa Ķīpsalas izstāžu hallē trīs tiesnešu sastāvā atklāja pirmo tiesas sēdi tā dēvētajā Zolitūdes traģēdijas krimināllietā, kurā apsūdzības prokuratūra cēlusi deviņām personām. Par cietušajiem Zolitūdes traģēdijā atzītas 263 personas. Kopējais pieteikto kompensāciju apmērs ir lielākais Latvijas vēsturē — 155 miljoni eiro. Kopumā uz tiesas sēdi bija sanākuši vairāk nekā 300 cilvēku, bet pēc vairāk nekā četru stundu darba tiesa izlēma atlikt lietas izskatīšanu.[45] Zolitūdes traģēdijas krimināllietu skata koleģiāli vairāku Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnešu sastāvā. Tiesas sastāvs — tiesas sēdes priekšsēdētājs Erlens Ernstsons, un ar viņu kopā lietu skata tiesnese Dzintra Zemitāne, tiesnese Aiga Freimane, bet rezerves tiesnesis Elīna Leitāne.[46] Zolitūdes traģēdijas krimināllieta ir apzīmēta kā vērienīgākā lieta Latvijas vēsturē.[47] Pirmās tiesas sēdes galvenais jautājums bija par noraidījumu tiesai, jo tās priekšsēdētājs Erlens Erstsons un tiesnese Dzintra Zemīte bija pazīstami ar lietā iesaistītajām pusēm, proti, Ernstons bija pazīstams ar apsūdzētā Ivara Sergeta advokātu Arturu Zvejsalnieku un bojā gājušās Dainas Skadmanes un Jāņa Skadmaņa ģimenes locekli. Savukārt tiesnese Dzintra Zemīte pazīstama ar traģēdijā bojā gājušo ugunsdzēsēju Vilni Šteinīti un viņa ģimeni.[48] Pusēm un prokuroram izsakot viedokļus šajā jautājumā, lietas dalībnieki noraidījumu tiesai nepieteica, pamatojot, ka nešaubās par tiesas tiesneša sastāva objektivitāti.[49] Šajā tiesas sēdē tiesa nolēma nesadalīt Zolitūdes traģēdijas krimināllietas tiesas procesu un noteica nākamā gada tiesas sēdes iztiesāšanas datumus līdz pat 2016. gada decembrim.[45][50]
2019. gada jūnijā prokurors apsūdzēja par būvniecības noteikumu pārkāpšanu un nonāvēšanu aiz neuzmanības piecus būvniecībā iesaistītos (būvinženieri Ivaru Sergetu, būvekspertu Andri Gulbi, būvuzraugu Mārtiņu Draudiņu, arhitektu Andri Kalinku un būvdarbu vadītāju Staņislavu Kumpiņu), lūdzot tiesai viņiem piemērot 7 gadu un 6 mēnešu ilgu cietumsodu un liegumu piecus gadus pildīt ar būvniecību saistītu amatu pienākumus. Trīs Rīgas būvvaldes darbiniekus (Jāni Balodi, Mariku Treiju un Aiju Meļņikovu) apsūdzēja par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kā rezultātā iestājušās smagas sekas, prasot piemērot piecu gadu ilgu cietumsodu ar liegumu piecus gadus ieņemt darbu valsts pārvaldes vai pašvaldības iestādēs. SIA “Maxima Latvija” darbinieci Innu Šuvajevu apsūdzēja par darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu, kas izraisīja vairāku cilvēku nāvi un vēl daudzu savainošanu, prasot piemērot piecus gadus ilgu cietumsodu un liegumu ieņemt darba aizsardzības speciālista amatu. 2020. gada 18. februārī pasludināja pirmās instances tiesas spriedumu Zolitūdes traģēdijas lietā. Par vienīgo vainīgo atzina vienīgi būvinženieri Ivaru Sergetu, pārējie astoņi tika attaisnoti.[51]
Pilsoniskā līdzdalība
Zolitūdes traģēdijas cietušie un bojāgājušo tuvinieki 2014. gada 17. aprīli nodibināja biedrību "Zolitūde 21.11",[52] kuras galvenais mērķis ir pārstāvēt un aizstāvēt cietušo intereses visos līmeņos un jomās.[53] Biedrības "Zolitūde 21.11" vadītāja ir Regīna Ločmele-Luņova.[54] 2014. gada 24. septembrī biedrība "Zolitūde 21.11" publiski vērsās ar oficiālu vēstuli Nīderlandes karalistes vēstniecībā, lai vērstu uzmanību uz "Homburg Zolitūde" turpmākajiem plāniem,[55] kā arī "Zolitūde 21.11" locekļi nosūtija atklātu vēstuli Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai, lai oficiāli uzzinātu, vai Zolitūdes traģēdijas izmeklēšana ir valdības prioritāte.[56]
Biedrība "Zolitūde 21.11" kopā ar Latvijas Pastu nāca klajā ar projektu izveidot speciālas aploksnes un zīmogu Zolitūdes traģēdijas upuru piemiņai.[57] 2014. gada 20. novembrī pieminot Zolitūdes traģēdijas upurus, Latvijas Pasta centrā "Sakta" notika īpašas Zolitūdes traģēdijas upuru piemiņai veltītas aploksnes zīmogošana. Aploksnē iestrādāts traģēdijā bojāgājušās Dainas Skadmanes veidotā dizaina motīvs "Vēja egle". Pasākumu atklāja Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš, pasākumu apmeklēja ap 200 cilvēku.[58] 2014. gada 21. novembrī ar biedrības "Zolitūde 21.11" iniciatīvu tika rīkoti vairāki valsts līmeņa piemiņas pasākumi, viens no tiem bija Ekumēniskais dievkalpojums Vecajā Svētās Ģertrūdes baznīcā,[59] Dievkalpojumā piedalījās ērģelniece Jevgēnija Ļisicina un koris "Juventus".[60] Piemiņas pasākums Zolitūdes traģēdijas vietā sākās plkst. 17.41 — laikā, kad 2013. gada 21. novembrī bija noticis lielveikala iebrukums. Pēc klusuma brīža uz debesīm tika novirzīti vairāki spoži prožektoru stari.[61]
2015. gada 21. novembrī, Zolitūdes traģēdijas otrajā gadadienā tika prezentēta grāmata "Atceries Zolitūdi" Rīgas domē, biedrība "Zolitūde 21.11" pārstāvji pateicās un dāvināja piemiņas grāmatu tiem cilvēkiem un organizācijām, kuri 2013. gada 21. novembrī piedalijās glābšanas darbos, kā arī tiem, kuri divu gadu laikā palīdzēja cietušajiem pārvarēt traģēdijas sekas.[62] Grāmatas autori ir bojāgājušo tuvinieki un arī traģēdijā cietušie, kas palikuši dzīvi, kopumā vairāk nekā 120 cilvēku. Grāmata ir trīs daļās: "Tie, kas aizgāja" — stāstījumi par bojāgājušajiem; "Tie, kas izdzīvoja" — izdzīvojušo un glābēju atmiņas; "Tie, kas glāba" — glābšanas operāciju dalībnieku (VUGD, NMPD, slimnīcu mediķu, NBS un Zemessardzes karavīru, Rīgas pašvaldības policijas darbinieku) pilns saraksts. Grāmata ir cietajos vākos ar vairāk kā 200 lappusēm, un ir izdota gan latviešu, gan krievu valodā. Tajā izmantots liels skaits unikālu ilustrāciju: fotogrāfijas gan no cietušo personīgajiem arhīviem, gan Aleksandra Vinka un Roberta Vīcupa fotogrāfijas no notikuma vietas.[63]
Zolitūdes traģēdijas piemiņas vieta
2015. gada 31. jūlijā Rīgas dome parakstīja līgumu ar "Maxima Latvija" grupa saistīto uzņēmumu "Tineo", saskaņā ar kuru uzņēmums dāvina pašvaldībai savu daļu zemes gabala lielveikala "Maxima" traģēdijas vietā Zolitūdē.[64] 2015. gada 28. augustā Rīgas domes Īpašuma departaments prezentēja četru pagaidu memoriāla ideju skiču variantus.[65] 2015. gada 2. septembrī biedrība "Zolitūde 21.11" izvēlējās traģēdijas piemiņas vietas ideju skici. Pagaidu piemiņas vietu Zolitūdes traģēdijā cietušajiem plāno izveidot līdz 2015. gada 21. novembrim, kad paiet divi gadi kopš nacionālās traģēdijas.[66] Pagaidu memoriāls tiks izvietots sagruvušā lielveikala teritorijā — tur, kur iepriekš atradās ieeja veikalā.[67] Uz pagaidu piemiņas vietas būs iegravēts uzraksts "2013. gada 21. novembrī šajā vietā Priedaines ielā 20, sagrūstot lielveikalam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki un vairāki desmiti tika ievainoti. Rīgas pilsētas dome, pieminot Zolitūdes traģēdiju, ir izveidojusi pagaidu piemiņas vietu kā pirmo simbolisko soli tautas piemiņai uz mūžu."[68] Pagaidu piemiņas vietu Zolitūdes traģēdijas teritorijā, Rīgā, Priedaines ielā 20, par 41 322 eiro, izbūvēs AS "Būvuzņēmums restaurators".[69]
2015. gada 21. novembrī Zolitūdes traģēdijas piemiņas otrajā gadadienā traģēdijas vietā, Rīgā Priedaines ielā 20, ar dievkalpojumu pieminēja bojāgājušos un atklāja pagaidu memoriālu. Memoriāls teritorijā tika izvietots uz pagaidu laiku, bet pēc visas teritorijas pārņemšanas Rīgas pašvaldības īpašumā tiks rīkots konkurss pastāvīgas piemiņas vietas izveidei. Traģēdijas otrajā gadadienā neilgi pirms plkst. 18.00 izskanēja Toma Barona-Lūķa un Martas Rivotas veltījums traģēdijas bojāgājušajiem — dziesma "Eņģeļu koris". Pagaidu memoriāla atklāšanā piedalijās Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Rīgas domes vadība, veirākas amatpersonas, traģēdijas upuru piederīgie, cietušie un sabiedrības locekļi.[70]
Biedrība "Zolitūde 21.11" apņēmās kopā ar sadarbības partneriem izveidot muzeja ekspozīciju par Zolitūdes traģēdiju.[71]
Atsauces
Ārējās saites
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
