Ģilde
amatnieku un tirgotāju apvienība / From Wikipedia, the free encyclopedia
Ģilde (vācu: Gilde) savā tradicionālajā nozīmē bija amatnieku un tirgotāju apvienība viduslaiku Eiropā, kas galvenokārt tika veidota, lai aizstāvētu to profesionālās un ekonomiskās intereses.[1] Ģildes viduslaiku Eiropas sabiedrībā nostiprinājās laika posmā starp 11. un 16. gadsimtu, kur tām bija salīdzinoši liela ietekme uz tā laika sociāli ekonomisko dzīvi.[1]
Viduslaikos ģildes parasti iedalījās divos atzaros — tirgotāju ģildēs un amatnieku ģildēs,[1] kuras latviešu valodā mēdz apzīmēt arī kā cunftes. Tirgotāju ģildes sevī ietvēra praktiski visus vai lielāko daļu no attiecīgās pilsētas tirgotājiem, kuru tirdzniecībā esošās preces sastādīja visdažādākie produkti.[1] Turpretim amatnieku ģildes sevī ietvēra visus vai lielāko daļu no attiecīgās pilsētas amatniekiem, kas savukārt pārstāvēja kādu no amatniecības nozarēm (kalēji, maiznieki, miesnieki, drēbnieki utt.).[1]
Ģildēm parasti piemita vairākas svarīgas funkcijas — tās nostiprināja monopolu pār konkrētām tirdzniecības lietām vai amatniecības nozari attiecīgajā pilsētā; tās noteica un uzturēja tidzniecības un amatniecības regulas, kā arī preču kvalitātes standartus pilsētas teritorijā; noteica cenu stabilitāti tirdzniecības precēm un amatniecības izstrādājumiem; kā arī kopīgiem spēkiem centās ietekmēt pilsētas rātes lēmumus, lai vēl vairāk ar likuma spēku uzspiestu savas ekonomiskās intereses.[1]
Ģilžu noriets pamazām aizsākās 16. gadsimtā, kad Lielo ģeogrāfisko atklājumu un vairāku tehnoloģisko inovāciju rezultātā arvien vairāk tirgotāju izvēlējās kļūt par uzņēmējiem un investoriem, dibinot dažādas kompānijas un piekļūstot klāt plašākiem tirgiem ārpus Eiropas, kas tādējādi pakāpeniski mazināja ģilžu ekonomisko lomu un ietekmi tā laika sabiedrībā.[1] Lai gan līdz 19. gadsimtam ģildes kā tādas Eiropā bija praktiski izzudušas, daudzviet Āzijā un Tuvajos Austrumos dažādas amatnieku ģildes turpināja pastāvēt līdz pat 20. gadsimtam.[1][2]