Čehija - Wikiwand
For faster navigation, this Iframe is preloading the Wikiwand page for Čehija.

Čehija

Vikipēdijas lapa

Čehijas Republika
Česká republika
Karogs Ģerbonis
DevīzePravda vítězí
HimnaKde domov můj?
 Čehija  (zaļa)
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Prāga
871) 50°05′N 14°28′E / 50.083°N 14.467°E / 50.083; 14.467
Valsts valodas čehu valoda[1]
Etniskās grupas (2014[3]) 64% čehi
5% morāvieši
1,4% slovāki
0,4% poļi
26% citi[2]
Valdība Parlamentāra republika
 -  Prezidents Milošs Zemans
 -  Premjerministrs Petrs Fiala
Valsts izveidošana
 -  Bohēmijas lielhercogiste 870 
 -  Bohēmijas karaliste 1198 
 -  Čehoslovākija 1918. gada 28. oktobrī 
 -  Neatkarīga valsts 1993. gada 1. janvārī 
Iestāšanās ES 2004. gada 1. maijā
Platība
 -  Kopā 78 871 km² (116.)
 -  Ūdens (%) 2,12
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2021. gadā 10,701,777[4] (86.)
 -  Blīvums 134/km² (84.)
IKP (PPP) 2020. gada aprēķins
 -  Kopā 432.346 miljardi US$[5] 
 -  Uz iedzīvotāju 40 585 US$[6] 
Džini koef. (2019) 24,0[7] (zems
HDI (2019) 0,900[8] (ļoti augsts) (27)
Valūta Čehijas krona (CZK)
Laika josla CET (UTC+1)
 -  Vasarā (DST) CEST (UTC+2)
Interneta domēns .cz1
ISO 3166-1 kods 203 / CZE / CZ
Tālsarunu kods +420
1 Arī .eu, kopā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Čehija (čehu: Česko), oficiāli Čehijas Republika (Česká republika, izrunā: [ˈtʃɛskaː ˈrɛpuˌblɪka]), ir valsts Centrāleiropā bez pieejas pie jūras. Tā robežojas ar Poliju ziemeļos, ar Slovākiju austrumos, ar Austriju dienvidos, bet ar Vāciju rietumos. Čehijas platība ir 78 866 km² un to ietekmē mērenās joslas klimats. Čehija ar 10,51 miljoniem iedzīvotāju ir divpadsmitā lielākā Eiropas savienības dalībvalsts.

Čehija ir parlamentāra republika un augsti attīstīta valsts. Tā ir sīkāk sadalīta 13 reģionos un galvaspilsētā Prāgā. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ar 1,3 miljoniem iedzīvotāju ir Prāga. Čehija ir ANO, NATO un ESAO dalībvalsts. 1999. gadā Čehija kļuva par NATO dalībvalsti, bet 2004. gadā par Eiropas Savienības dalībvalsti.

Čehija ir plašāk pazīstama ar automašīnu zīmolu Škoda, alu un hokeju. Čehijā ir lielākais alus patēriņš pasaulē uz vienu cilvēku, kas ir 148,6 litri uz vienu iedzīvotāju. Neatkarību tā ieguva 1993. gadā, sadaloties Čehoslovākijai.

Vēsture

Pamatraksts: Čehijas vēsture

Viduslaikos izveidotās Bohēmijas karalistes seims 1526. gadā par karali ievēlēja Ferdinandu I Hābsburgu, un tā kļuva par vienu no Hābsburgu dinastijas dzimtīpašumu zemēm. Pēc Pirmā pasaules kara Austroungārija beidza pastāvēt un 1918. gada oktobrī čehu un slovāku politiķi nodibināja Čehoslovākijas Republiku. Pirms Otrā pasaules kara sākuma Minhenes vienošanās rezultātā Vācija okupēja Čehoslovākiju un anektēja Sudetu apgabalu.

1945. gadā Čehoslovākiju ieņēma Sarkanā armija. Pēc 1948. gada apvērsuma, Čehoslovākija kļuva par vienpartijas valsti, kuru kontrolēja PSRS. 1968. gadā, palielinoties neapmierinātībai ar padomju režīmu sākās periods, kas pazīstams kā Prāgas pavasaris, kas beidzās ar Padomju Savienības iebrukumu valstī. Čehoslovākija palika okupēta, līdz 1989. gadam, kad visā Austrumu blokā sabruka komunistu režīmi un tika izveidota daudzpartiju parlamentāra republika. 1993. gada 1. janvārī Čehoslovākija sadalījās un izveidojās Čehijas Republika un Slovākija. Čehijas Republika pievienojās NATO 1999. gada 12. martā un Eiropas Savienībai 2004. gada 1. maijā. 2007. gada 21. decembrī tā pievienojās Šengenas zonai.

Ģeogrāfija

Čehijas Republika atrodas Centrāleiropā, robežojas ar Vāciju rietumos (810 km), ar Poliju ziemeļos (762 km), ar Slovākiju austrumos (252 km), un ar Austriju dienvidos (466 km).[9] Vēsturiski valsts sastāv no trim apakšreģioniem; Bohēmijas, Morāvijas un Čehijas Silēzijas. Lielāko daļu robežu veido kalnu grēdas. Gar dienvidrietumu robežu plešas Bohēmijas meži. Ziemeļrietumos atrodas Rūdu kalni, ziemeļos Sudetu kalnu grēda. Morāvijas austrumu robeža ar Slovākiju sastāv no Beskidu un Balto Karpatu kalnu grēdām. Dienvidu robeža ar Lejasaustriju sastāv galvenokārt no upes Tajas. Uz Bohēmijas robežas ar Morāviju atrodas Bohēmijas-Morāvijas augstiene.

Klimats

Čehijā valda mērens pārejas klimats no okeāniskā uz kontinentālo. Ziema ir aukstāka un vasara siltāka nekā citās Eiropas valstīs tādos pašos platuma grādos, bet tuvāk jūras piekrastei. Austrumdaļā ziemā nereti ieplūst kontinentālās gaisa masas, kas pazemina gaisa temperatūru zem 0 grādiem pēc Celsija, bieži snieg. Apmēram trešo daļu valsts teritorijas klāj meži, kuros izplatītākie koki ir egles, priedes un bērzi.

Skatīt arī

Atsauces

  1. «Czech language». Czech Republic – Official website. Ministry of Foreign Affairs of the Czech Republic. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 6. novembrī. Skatīts: 2011. gada 14. novembris.
  2. Liela daļa aptaujāto čehu boikotē jautājumu par etnisko piederību
  3. «Czech Republic Population 2014». World Population Review. Skatīts: 2014. gada 14. aprīlis.
  4. «Population of Municipalities – 1 January 2021». Czech Statistical Office. 2021. gada 30. aprīlis.
  5. «World Economic Outlook Database, October 2019». IMF.org. International Monetary Fund. Skatīts: 2019. gada 2. novembris.
  6. Kļūda atsaucē: tika izmantota imf2 nosauktā atsauce, taču tā netika definēta
  7. «Gini coefficient of equivalised disposable income - EU-SILC survey». ec.europa.eu. Eurostat. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 20. marts. Skatīts: 2020. gada 3. jūlijs. Ignorēts nezināms parametrs |url-status=
  8. «Human Development Report 2020» (PDF) (angļu). United Nations Development Programme. 2019. gada 10. decembris. Skatīts: 2019. gada 10. decembris.
  9. (angliski) Field Listing - Land boundaries, CIA World Factbook, 6 maart 2008

Ārējās saites

{{bottomLinkPreText}} {{bottomLinkText}}
Čehija
Listen to this article