Čerņihivas kņazi
From Wikipedia, the free encyclopedia
Čerņihivas kņazi bija Rūrika dinastijai piederīgi Čerņihivas valdnieki tagadējās Ukrainas, Krievijas Federācija un Baltkrievijas teritorijā. Kņazi zināmi no 1024. gada, kad Kijivas lielkņaza Vladimira Svjatoslaviča dēls Mstislavs Vladimirovičs pēc uzvaras pār savu brāli Kijivas lielkņazu Jaroslavu Vladimiroviču (Gudro) sadalīja Seno Krievzemi divās daļās un apmetās valdīt pār Dņepras kreisā krasta zemēm Čerņihivā. Vēlāk katrs nākamais Kijivas lielkņazs savu dēlu iecēla par Čerņihivas kņazu.
13. gadsimtā viņu valdījumos tika nodibinātas Brjanskas, Novosiļskas, Karačevskas un Tarusas dalienu kņazistes, kurās valdīja savi kņazi. Pēc nokļūšanas Zelta Ordas atkarībā par galveno pilsētu kļuva Brjanska.
Lietuvas valdnieks Aļģirds ap 1355. gadu pakļāva Brjansku un sadalīja bijušo Čerņihivas-Severskas zemi trīs dalienās. Čerņihivā un Trubačevskā valdīja viņa dēls Dmitrijs (Dmitrijus Algirdaitis, 1356.–1379. gadā un 1388–1399. gadā), Brjanskā un Novgorodā-Severskā 1386.-1392./93. gadā valdīja viņa dēls Kaributs (Kaributas), kristīgais vārds Dmitrijs, bet Severskas Starodubā valdīja viņa radinieks Patrikejs Narimanta dēls. Pēc 1401. gada Vītauts Dižais šīs kņazistes iekļāva Lietuvas dižkunigaitijas sastāvā, bet 1503. gadā pēc Krievijas—Livonijas—Lietuvas kara tās pakļāva Maskavas lielkņazs Ivans III.