Čornobiļas AES katastrofa
From Wikipedia, the free encyclopedia
Čornobiļas AES katastrofa bija 1986. gada 26. aprīlī plkst. 1:23:45 (GMT+4) notikusī kodolkatastrofa Čornobiļas atomelektrostacijas ceturtajā blokā, Ukrainas PSR (tagadējā Ukrainas teritorijā), PSRS, netālu no Pripjatas pilsētas. Kodolkatastrofa radās uzsprāgstot kodolreaktoram. Tās rezultātā apkārtnē tika izmests ļoti liels radioaktīvo vielu daudzums. Tā tiek uzskatīta par lielāko katastrofu visā kodolenerģijas vēsturē, gan pēc tās seku iespējamā bojā gājušo un cietušo cilvēku skaita, gan pēc saimnieciskajiem zaudējumiem, un ir viena no divām, kura novērtēta ar 7. līmeni pēc Starptautiskās kodolnegadījumu skalas (otra — Fukusimas I AES avārija). 31 cilvēks gāja bojā no akūtas staru slimības vai apdegumiem, bet 134 cilvēki pārcieta dažādas pakāpes smaguma staru slimību. No 30 kilometru zonas tika evakuēti vairāk nekā 115 tūkstoši cilvēku.[1] Seku novēršanai tika mobilizēti nozīmīgi resursi, vairāk kā 600 tūkstoši cilvēku piedalījās katastrofas seku likvidēšanā.[2]
Pirmajos trīs mēnešos pēc kodolkatastrofas bojā gāja 31 cilvēks, bet vēl 19 nāves, kas reģistrētas no 1987. līdz 2004. gadam, var tikt attiecinātas uz tiešajām sekām. Apmēram četri tūkstoši cilvēku, kas saņēma augstu starojumu, pārsvarā no katastrofas seku likvidēšanas darbinieku vidus, nāves arī var būt par iemeslu apstarojuma attālinātajām sekām.[1][3] Tomēr visi šie skaitļi ir daudz mazāki kā tas upuru skaits, kas pēc sabiedrības domām tiek piedēvēts Čornobiļas AES katastrofai.[4]
Atšķirībā no Hirosimas un Nagasaki bombardēšanas, sprādziens atgādināja ļoti jaudīgu "netīro" bumbu, kuras galvenie ietekmējošie faktori bija radioaktīvais piesārņojums.
Sprādziena rezultātā no reaktora tika izmesta kodoldegviela, kodolu dalīšanās reakciju produkti, radioaktīvi piesārņoti grafīta (neitronu palēninātāja) gabali, kas piesārņoja reaktora apkārtni. Mākonis, kas izveidojās no degošā reaktora, aiznesa dažādus radioaktīvos materiālus, pārsvarā joda-131, cēzija-137 un stroncija-90 radionuklīdus, uz lielāko daļu Eiropas. Vislielākie nokrišņi tika novēroti reaktora tuvējās teritorijās, kas mūsdienās atrodas Baltkrievijas, Krievijas un Ukrainas teritorijās.[5]
Čornobiļas AES katastrofa PSRS kļuva par lielu sabiedriski politisko notikumu. Tas viss atstāja savu iespaidu uz izmeklēšanas gaitu.[6] Katastrofas faktu un apstākļu interpretācija laikam ejot mainījās, bet joprojām nav vienots viedoklis par notikušo. Katastrofas rezultātā tika pieņemts lēmums par atteikšanos no radiolokācijas stacijas Duga ekspluatācijas, kurai bija jākļūst par vienu no PSRS raķešu aizsardzības pamatelementiem.[7]