Ģenerālštati (1789)
From Wikipedia, the free encyclopedia
Ģenerālštati bija kārtu pārstāvniecības sapulce Francijas karalistē, kas 1789. gada 5. maijā tika sasaukta pirmo reizi kopš 1614. gada. Karalis Luijs XVI bija spiests sasaukt Ģenerālštatus, lai risinātu valsts ekonomikas krīzi un iegūtu apstiprinājumu jauniem nodokļiem. Konflikti maijā un jūnijā starp Ģenerālštatos pārstāvētajām kārtām — garīdzniekiem, aristokrātiem un buržuāziju iezīmēja Franču revolūcijas sākumu. Konflikts sākās ar pirmo dienaskārtības jautājumu, vai kārtām būs katrai pa vienai balsij, kas garīdzniekiem un aristokrātiem dotu pārsvaru (2 pret 1), vai katram deputātam būs viena balss, kas nodrošinātu Trešās kārtas (buržuāzijas) pārsvaru. Ģenerālštati beidza pastāvēt 17. jūnijā, kad Trešās kārtas deputāti pasludināja sevi par Nacionālo sapulci.[1]