Šķīstītava
From Wikipedia, the free encyclopedia
Šķīstītava jeb purgatorijs (no latīņu: purgare — 'tīrīt') ir dvēseles stāvoklis parasti pēc cilvēka nāves, bet pirms nokļūšanas Debesīs, kurā dvēsele tiek attīrīta no tiem grēkiem, kuri var tikt piedoti, lai dvēsele varētu nokļūt Debesu valstībā. No Šķīstītavas nav iespējams nokļūt Ellē, taču tie cilvēki, kuri savas dzīves laikā sasnieguši pilnīgu svētumu, Debesīs var nokļūt bez šķīstīšanās. Ja dvēsele pēc nāves nenokļūst ne Debesīs, ne Šķīstītavā, tā nokļūst Ellē.
Saskaņā ar Romas Katoļu baznīcas mācību Šķīstītava ir īpašs pārejas stāvoklis, kur pēc nāves nokļūst cilvēki ar sīkiem grēkiem, lai ciešanās un šķīstīšanas ugunīs izciestu sodu un pēc tam nokļūtu debesīs. Pirmo reizi mācību par Šķīstītavu Katoļu baznīca bija formulējusi Florences koncilā, bet vēlāk tas tika papildināts Tridentas koncilā.
Pareizticīgā baznīca neatzīst Šķīstītavas eksistenci, taču pieļauj, ka ar lūgšanām iespējams iežēlināt Dievu un tas atcels elles mokas kādam grēciniekam. Mūsdienu protestantu baznīcas noliedz šķīstītavas eksistenci.
Islāmā ir šķīstītavai līdzīga vieta — Arafs.