Šiītu islāms - Wikiwand
For faster navigation, this Iframe is preloading the Wikiwand page for Šiītu islāms.

Šiītu islāms

Vikipēdijas lapa

Imama Alī mošeja, kur apglabāts Alī Ibn Abū Tālibs
Imama Alī mošeja, kur apglabāts Alī Ibn Abū Tālibs

Šiītu islāms (arābu: الشيعة‎, aš-šīʿa — ‘(Alī) sekotāji’), arī šiisms,[1] ir otrs lielākais islāma novirziens pēc sekotāju skaita aiz sunnītu islāma. Tāpat kā citi islāma virzieni, arī šiisms balstās uz Korānu, bet atšķirībā no sunnītiem, kas savu valdnieku (halīfu) ievēl,[2] šiīti uzskata, ka reliģiskajam līderim ir jābūt kādam no Muhameda pēctečiem. Par pirmo šiītu līderi (imāmu) kļuva Muhameda znots Alī Ibn Abū Tālibs.[3]

Sākotnēji šiīti bija politisks grupējums, kas atbalstīja ceturtā kalifa Alī Ibn Abū Tāliba un vēlāk arī viņa pēcnācēju varu. Pamazām tas attīstījās par reliģisku kustību, kuru neietekmēja lielākais islāma virziens — sunnītu islāms. Šajā laikā radās vairākas sektas, kas atbalstīja šiītu islāmu. Sefevīdu valstī 16. gadsimtā šiītu islāms kļuva par valsts oficiālo reliģiju. Mūsdienās šiītu islāms galvenokārt izplatīts tieši šīs valsts pēctecē Irānā.

Šiītu divpadsmit imāmi

Imāms Valdīšanas laiks
Alī Ibn Abū Tālibs 656–661
Hasans Ibn Alī 661–669
Huseins Ibn Alī 669–680
Zein-al-Ābidīns 680–712
Muhameds al-Bākirs 712–ap 735
Džafars as-Sādiks 735–765
Mūsa al-Kāzims 765–799
Alī ar-Rida 799–818
Muhameds al-Džavāds 818–835
Alī al-Hādī 835–868
Hasans al-Askarī 868–873
Muhameds al-Muntazars *

* — divpadsmitais imāms pazuda; šiīti tic, ka viņš atgriezīsies laiku beigās kā Mahdī, lai atnestu pasaulei mieru un taisnību.

Valstis ar lielāko šiītu skaitu

Āzijas, Āfrikas un Eiropas valstis ar pārsvarā šīisma (tumši zaļā krāsā) un sunnisma (gaiši zaļā krāsā) izplatību
Āzijas, Āfrikas un Eiropas valstis ar pārsvarā šīisma (tumši zaļā krāsā) un sunnisma (gaiši zaļā krāsā) izplatību

Valstis ar vislielāko šiītu musulmaņu skaitu:[4]

Valsts Šiītu musulmaņi
 
Irāna
66 – 70 miljoni
 
Irāka
19 – 22 miljoni
 
Pakistāna
17 – 26 miljoni
 
Indija
16 – 24 miljoni
 
Jemena
8 – 10 miljoni
 
Turcija
7 – 11 miljoni
 
Azerbaidžāna
5 – 7 miljoni
 
Indonēzija
5 – 6 miljoni
 
Afganistāna
3 – 4 miljoni
 
Sīrija
3 – 4 miljoni
 
Saūda Arābija
2 – 4 miljoni
 
Nigērija
<4 miljoni
 
Libāna
2,5 – 3,5 miljoni
 
Tanzānija
<2 miljoni

Atsauces

  1. «Šiisms». tezaurs.lv. Skatīts: 2019. gada 31. janvārī.
  2. Pols Lunds. Islāms. Rīga : Zvaigzne ABC, 2003. 50. lpp. ISBN 9984-22-921-1.
  3. Leons Taivans. Tuvo Austrumu civilizācija: arābi, islāms, halifāts. ISBN 978-9984-46-309-4.
  4. «Mapping the Global Muslim Population: A Report on the Size and Distribution of the World's Muslim Population». Pew Research Center. 2009. gada 7. oktobris. Skatīts: 2019. gada 1. februārī.

Ārējās saites


{{bottomLinkPreText}} {{bottomLinkText}}
Šiītu islāms
Listen to this article