Šizofrēnija
From Wikipedia, the free encyclopedia
Šizofrēnija (no grieķu: σχίζω (skhízō) — 'saskaldu' un φρήν (phrḗn) — 'dvēsele, prāts') ir slimība, kad slimniekam parādās garīgi traucējumi un zūd īstenības uztvere. Tā bieži izpaužas kā halucināciju parādīšanās, paranoja, iracionālu uzskatu paušana un nesakarīga runāšana (šizofāzija).[1]
Diagnoze pacientam tiek noteikta tikai pēc viņa paša teiktā vai novērojot viņa uzvedību. Nav objektīvas vai zinātniskas slimības noteikšanas metodes, piemēram, laboratorijas izmeklējumi.[2]
Šizofrēnijai raksturīgās īpašības ir:
- labs intelekts, bet traucēta uztvere un izziņas spējas;
- domāšanas procesa izmaiņas gan pēc formas, gan pēc satura;
- norobežošanās no apkārtējās pasaules, esošo interešu zudums un citu parādīšanās.
Vairums šizofrēnijas slimnieku nespēj iekļauties apkārtējā vidē un piedzīvo būtiskas sociālās problēmas, piemēram, ilgtermiņa bezdarbu, nabadzību un pat kļūst par bezpajumtniekiem.[3] Slimniekiem bieži novērojami cita veida sekundāri garīgi traucējumi: ģeneralizēta trauksme, klīniskā depresija un narkomānija.[4] Aptuveni 5% beidz dzīvi, izdarot pašnāvību.[5]
20% slimnieku tā būtiski neietekmē dzīves kvalitāti, daži no tās laika gaitā izārstējas.[2]