Ūra
Šumeras pilsētvalsts Divupē / From Wikipedia, the free encyclopedia
Ūra bija nozīmīga Šumeras pilsētvalsts Divupē mūsdienu Irākas teritorijā. Senatnē atradās netālu no Eifratas ietekas Persijas līcī, kas pavēra plašas iespējas tirdzniecībai. Mūsdienās pilsētas drupas atrodas tālu no Persijas līca krasta, apmēram 16 kilometrus no mūsdienu Nāsirījas.
Ūra | |
---|---|
Ūras zikurāts | |
Atrašanās vieta | Irāka |
Reģions | Tuvie Austrumi |
Koordinātas | 30°57′42″N 46°06′18″E |
Platība | 71 ha |
Vēsture | |
Dibināšana | ap 3800. gadu p.m.ē. |
Pamešana | ap 500 gada p.m.ē. |
Piezīmes | |
Izrakumi | 1853–1854, 1922–1934 |
Stāvoklis | drupas |
Oficiālais nosaukums: Dienvidirākas purvi | |
Tips | Jaukta |
Kritērijs | iii, v, ix, x |
Iekļauts | 2016. (40. sesija) |
Aizsardzības nr. | 1481-006 |
Valsts | Irāka |
Reģions | Arābu valstis |
5. gadu tūkstotī p.m.ē. Ūrā parādījušās pirmās cilvēku apmetnes, nākamajā gadu tūkstotī tā kļuva par pilsētu, 25. gadsimtā — par spēcīgu pilsētvalsti.[1] Apmēram 21. gadsimtā kļuva par Šumeras un Akadas galvaspilsētu, līdz to ap 2003. gadu p.m.ē. ieņēma elamieši.[1] Ūra bija gan Babilonijas, gan Ahemenīdu tirdzniecības un amatniecības centrs.[1] Panīkusi 4. gadsimtā p.m.ē.[1]
Ievērojamākie arheoloģiskie izrakumi notikuši no 1853. līdz 1854. gadam un no 1922. līdz 1934. gadam. Pilsētā atrodas Ūras zikurāts, kas veltīts pilsētas dievam Nannam jeb Sinam. Pēc Vecās Derības rakstiem Ābrams ir cēlies no "Haldiešu Ūras", kura dažkārt tiek identificēta kā Ūra.