2015. gada 13. novembra terora akti Parīzē
From Wikipedia, the free encyclopedia
2015. gada 13. novembra terora akti Parīzē ir vairāku uzbrukumu virkne Francijas galvaspilsētā Parīzē, kas sākās 2015. gada 13. novembra vakarā. Atbildību par uzbrukumiem 14. novembrī uzņēmās Islāma valsts.[4] Francijas varas iestādes 15. novembra rītā ziņoja, ka tajos nogalināti 129 cilvēki (no kuriem 89 Bataclan teātrī), 352 ievainoti, no tiem 99 — smagi.[5] Valstī ieviests ārkārtas stāvoklis un no 15. novembra Francijā izsludinātas trīs sēru dienas.
2015. gada 13. novembra terora akti Parīzē | |
---|---|
Parīzes uzbrukumu vietas | |
Vieta | Parīze, Francija un Sendenī |
Datums |
2015. gada 13. novembrī |
Uzbrukuma veids | masu apšaude, masu slepkavība, pašnāvnieku uzbrukums, ķīlnieku sagrābšana |
Ierocis (-i) | Zastava M70 automāts,[1] Acetona peroksīds, spridzinātāja jostas |
Bojā gājušie | 137 (ieskaitot 7 teroristi)[2] |
Ievainotie | vismaz 416 [3] |
Izraisītājs (-i) | Islāma valsts (Briseles grupa) |
Aizdomās turētie izraisītāji | 9 |
Dalībnieku skaits | 9 |
Policija sākotnēji ziņoja par 8 uzbrucējiem, kas visi gājuši bojā, vai nu izdarot pašnāvību uzspridzinoties, vai tikuši nošauti. Vēlāk noskaidrojās, ka uzbrukumu veica trīs uzbrucēju grupas — viena pie futbola stadiona, viena SEAT Leon automašīnā brauca pa pilsētu šaujot pa restorāniem un trešā iebruka koncertzālē.
Uzbrukumi notika piektdienas vakarā, kad vēl siltajā Parīzes vakarā daudzi cilvēki bija izgājuši baudīt dzīvi. Šī iemesla dēļ terora uzbrukumus uzskata kā vērstus tieši pret franču dzīvesveidu.
Sākot no 13. novembra plkst. 21.16, Parīzē tika veikti trīs atsevišķi sprādzieni un apšaudes sešās vietās. Trīs sprādzieni notika pie Stade de France stadiona, kurā vairāk nekā 80 000 skatītāju priekšā notika Francijas — Vācijas izlašu futbola spēle. To klātienē skatījās arī Francijas prezidents Fransuā Olands un Vācijas ārlietu ministrs Franks-Valters Šteinmeijers. Ap 21.35 prezidents telefoniski tika informēts par situāciju un no stadiona devās uz Iekšlietu ministriju, kurā notika valdības ārkārtas sapulce.
TV uzrunā īsi pirms pusnakts prezidents Olands Francijā izsludināja ārkārtas stāvokli un slēdza robežas, kas vēlāk tika precizēts kā pastiprinātas robežkontroles ieviešana.[6] Šī bija pirmā reize kopš Otrā Pasaules kara, kad visā Francijā tika izsludināts ārkārtas stāvoklis.
Pēc tam, kad septiņi no Parīzes teroristiem veica pašnāvību un astoto nošāva, policija uzsāka aktīvu līdzzinātāju meklēšanu. Lai palīdzētu policijai nodrošināt kārtību, Parīzes ielās tika izvietoti 1500 karavīri.
Terora uzbrukumi notika par spīti tam, ka drošības iestādes Francijā strādāja pastiprinātā režīmā jau kopš 2015. gada janvāra terora uzbrukumiem Francijā un nedēļu pirms uzbrukumiem tika ieviestas pārbaudes uz robežām, gatavojoties 30. novembra ANO Klimata konferencei Parīzē.[7]