15. marts
Vikipēdijas lapa
15. marts ir gada 74. diena pēc Gregora kalendāra (75. diena garajā gadā). Līdz gada beigām ir atlikušas 291 dienas.
Notikumi
- 1493. — Kristofers Kolumbs atgriezās Spānijā pēc sava pirmā ceļojuma uz Ameriku.
- 1820. — Meina kļuva par 23. ASV štatu.
- 1917. (j.s., pēc v.s. 2. martā) — Februāra revolūcija: Krievijas cars Nikolajs II atteicās no troņa par labu brālim Mihailam Aleksandrovičam.
- 1918. — Vācijas impērijas ķeizars Vilhelms II atzina 8. martā Jelgavā pasludināto atjaunoto Kurzemes un Zemgales hercogisti par brīvu un patstāvīgu valsti.
- 1923. — Tautu Savienība atzina Polijas tiesības uz okupēto Viļņas apgabalu.
- 1939. — Vācijas bruņotie spēki okupēja atlikušo Bohemijas un Moravijas daļu; Čehoslovākija beidza eksistēt.
- 1961. — Dienvidāfrika izstājās no Nāciju Sadraudzības.
- 1970. — Osakā tika atklāta pasaules izstāde "Expo '70".
- 1985. — registrēts pirmais interneta domēna vārds (symbolics.com).
- 1990. — Mihails Gorbačovs tika ievēlēts par pirmo (un pēdējo) PSRS prezidentu.
- 1994. — ASV spēki atstāja Somāliju.
- 2000. - Darbu sāk literāri - muzikālais klubs "Četri balti krekli"
- 2003. — Hu Dzjiņtao kļuva par Ķīnas Tautas republikas prezidentu, nomainot Dzjanu Dzemiņu.
- 2004.:
- jaunā Spānijas valdība paziņoja par 1300 Spānijas karavīru atsaukšanu no Irākas.
- paziņots par Sednas aklāšanu, kas uz to brīdi bija tālākais zināmais Saules sistēmas dabiskais objekts.
Dzimuši
- 1738. — Čezāre di Bekaria, spāņu apgaismotājs, jurists, publicists (miris 1794. gadā)
- 1767. — Endrū Džeksons (Andrew Jackson), ASV prezidents (miris 1845. gadā)
- 1830. — Pauls Hejse (Paul Heyse), vācu rakstnieks (miris 1914. gadā)
- 1869. — Staņislavs Vojcehovskis (Stanisław Wojciechowski), Polijas prezidents (miris 1953. gadā)
- 1878. — Rezā šahs Pehlevī (رضا شاه پهلوی), Irānas šahs (miris 1944. gadā)
- 1886. — Sergejs Kirovs (Сергей Миронович Киров), PSRS politiķis (miris 1934. gadā)
- 1890. — Burhards Sosārs, latviešu komponists, diriģents, ērģelnieks (miris 1953. gadā)
- 1892. — Herta Lūse, latviešu dziedātāja (mirusi 1980. gadā)
- 1930. — Žoress Alfjorovs (Жорес Иванович Алфёров), Baltkrievijā dzimis krievu fiziķis
- 1932. — Elans Bīns (Alan Bean), ASV kosmonauts (miris 2018. gadā)
- 1939. — Andris Buiķis, latviešu matemātiķis un politiķis
- 1943. — Deivids Kronenbergs (David Paul Cronenberg), Kanādas kinorežisors
- 1973. — Ļubova Galkina (Любовь Галкина), krievu sporta šāvēja
- 1974. — Ieva Tāre, latviešu basketboliste
- 1975. — Veselins Topalovs (Веселин Топалов), Bulgārijas šahists (2005—2006)
Miruši
- 44 p.m.ē. — Jūlijs Cēzars (dzimis 100 p.m.ē.)
- 1842. — Luidži Kerubīni (Luigi Cherubini), franču komponists (dzimis 1760.)
- 1898. — Henrijs Besemers (Henry Bessemer), angļu izgudrotājs (dzimis 1813.)
- 1937. — Hovards Filips Lavkrafts, ASV rakstnieks (dzimis 1890.)
- 1938.:
- Nikolajs Buharins (Николай Иванович Бухарин), padomju politiķis (dzimis 1888.)
- Aleksejs Rikovs (Алексей Иванович Рыков), padomju politiķis (dzimis 1881.)
- 1942. — Aleksandrs fon Cemlinskis (Alexander von Zemlinsky), austriešu komponists (dzimis 1871.)
- 1962. — Arturs Komptons (Arthur Compton), amerikāņu fiziķis (dzimis 1892.)
- 1981. — Renē Klērs, franču kinorežisors (dzimis 1898.)
- 1997. — Viktors Vazareli (Victor Vasarely), franču mākslinieks (dzimis 1906.)
- 2007. — Vītauts Ķernaģis (Vytautas Kernagis), lietuviešu mūziķis, televīzijas pārraižu vadītājs (dzimis 1951.)
Svētku un piemiņas dienas
- Starptautiskā diena pret policijas brutalitāti
|
Text is available under the CC BY-SA 4.0 license; additional terms may apply.
Images, videos and audio are available under their respective licenses.
Cover photo is available under {{::mainImage.info.license.name || 'Unknown'}} license.
Cover photo is available under {{::mainImage.info.license.name || 'Unknown'}} license.
Credit:
(see original file).