1912. gada vasaras olimpiskās spēles
From Wikipedia, the free encyclopedia
1912. gada vasaras olimpiskās spēles bija piektās vasaras olimpiskās spēles. Tās no 1912. gada 5. maija līdz 22. jūlijam notika Zviedrijas pilsētā Stokholmā. Oficiāli spēles atklāja Zviedrijas karalis Gustavs V. Šīs bija pirmās olimpiskās spēles, kurās piedalās visu piecu apdzīvoto kontinentu pārstāvji, tā simbolizējot kontinentu vienotību. Tāpat kā pirmajās olimpiskajās spēlēs 1896. gadā Atēnās, visas vieglatlētikas disciplīnas norisinājās viena mēneša ietvaros, lai arī atklāšanas ceremonija notika daudz agrāk. Šīs bija pēdējās olimpiskās spēles, kad disciplīnu uzvarētājiem tika dotas medaļas no īsta zelta, jo vēlāk (arī pašlaik) tās uzvarētājiem pasniedz apzeltītas sudraba medaļas.
V Olimpiskās spēles | |
---|---|
Norises vieta | Stokholma, Zviedrija |
Dalībvalstis | 28 |
Sportisti | 2 407 |
Disciplīnas | 102 (14 sporta veidos) |
Atklāšana | 5. maijā |
Noslēgums | 22. jūlijā |
Oficiāli atklāja | Gustavs V |
Olimpiskā lāpa | |
Stadions | Stokholmas Olimpiskais stadions |
|
Stokholmas olimpiskajās spēlēs piedalījās 28 valstis, kuras pārstāvēja 2407 sportisti. Kopumā tika sadalīti 102 medaļu komplekti 14 sporta veidos. Pirmoreiz olimpiskajās spēlēs startēja Latvijas sportisti (šoreiz Krievijas Impērijas sastāvā), Haralds Blaus izcīnīja bronzas medaļu māla baložu šaušanā, bet Jozefs Šomakers bronzas medaļu burātāju komandas sastāvā.