2004. gada vasaras olimpiskās spēles - Wikiwand
For faster navigation, this Iframe is preloading the Wikiwand page for 2004. gada vasaras olimpiskās spēles.

2004. gada vasaras olimpiskās spēles

Vikipēdijas lapa

XXVIII Olimpiskās spēles
Apsveicam ar atgriešanos
Norises vieta
Atēnas, Grieķija
Dalībvalstis 201[1]
Sportisti 10 625
Disciplīnas 301 (28 sporta veidos)
Atklāšana 13. augustā
Noslēgums 29. augustā
Oficiāli atklāja Prezidents
Konstantīns Stepanopuloss
Sportistu zvērests Zoi Dimošaki
Tiesnešu zvērests Lazarošs Voreadis
Olimpiskā lāpa Nikolaoss Kaklamanakis
Stadions Atēnu Olimpiskais stadions

2004. gada vasaras olimpiskās spēles notika Atēnās, Grieķijā, no 2004. gada 13. augusta līdz 29. augustam. Spēlēs piedalījās 10 625 atlēti, kas bija par 600 vairāk nekā tika cerēts, no 201 valsts.[1][2] Atēnu olimpiskās spēles bija pirmās kopš Atlantas olimpiādes 1996. gadā, kad piedalījās visas valstis, kurām ir sava olimpiskā komiteja. Tā bija arī pirmā reize kopš 1896. gada, kad olimpiāde notiek Grieķijā.

Spēļu rīkošanas vietas izvēle

Atēnas par 2004. gada olimpisko spēļu mājvietu tika izvēlētas 1997. gada 5. septembrī Starptautiskās Olimpiskās komitejas 106. sanāksmē, kas notika Lozannā. Grieķijas galvaspilsēta pārspēja Romu, Keiptaunu, Stokholmu un Buenosairesu. Vēl pieteikušās bija, bet līdz finālbalsojumam netika: Stambula, Lille, Riodežaneiro, Sanhuana, Seviļa un Sanktpēterburga.[3]

2004. gada vasaras olimpisko spēļu rīkotājpilsētas izvēles balsošanas rezultāti
Pilsēta Valsts 1. kārta Pārbalsošana 2. kārta 3. kārta 4. kārta
Atēnas
 
Grieķija
32 38 52 66
Roma
 
Itālija
23 28 35 41
Keiptauna
 
Dienvidāfrika
16 62 22 20
Stokholma
 
Zviedrija
20 19
Buenosairesa
 
Argentīna
16 44

Gatavošanās

2004. gada 13. novembrī Grieķijas valdība paziņoja kopējās izmaksas par olimpisko spēļu organizēšanu - 8,954 miljardi eiro, cenā iekļaujot arī izdevumus par drošību, kas sastādīja 1,08 miljardu.[4] NBC Universal kompānija samaksāja SOK 793 miljonus ASV dolāru par tiesībām olimpiādi translēt ASV, tā bija rekordliela summa.[5] Starp sešiem "NBC Universal" televīzijas kanāliem (NBC, CNBC, MSNBC, Bravo, USA Network un Telemundo) olimpiskās spēles tika pārraidītas 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā.

Pēc 2001. gada 11. septembrī notikušajiem teroraktiem izskanēja bažas, ka teroristi varētu apdraudēt arī olimpiādes darbību. Grieķi tādēļ palielināja naudas summu, kas veltīta drošības nodrošināšanai. Atēnās un visos olimpiskajos objektos patrulēja aptuveni 70 000 policistu. Pēc grieķu lūguma arī Eiropas Savienība un NATO palīdzēja drošības jautājumos.

Kad SOK izrādīja pretenzijas pret olimpisko objektu celtniecības ātrumu, tika izveidota jauna organizatoriskā komiteja, tās prezidents - Džianna Angelopuloss-Daskalaki. Viņa vadībā līdz olimpiādes sākumam tika uzbūvētas vienas no modernākajām sporta celtnēm pasaulē.

Celtniecība

Olimpiskā uguns atklāšanas ceremonijā.
Olimpiskā uguns atklāšanas ceremonijā.

Tā kā līdz pat 2004. gada maija beigām vairāku celtņu pabeigšana kavējās, organizatori nolēma peldēšanas centram jumtu nebūvēt. Tiesa, jau pašā sākumā jumts nebija obligāta prasība. Olimpiskais stadions, vieta, kur organizēja atklāšanas un noslēguma ceremonijas, tika nodots eksplutācijā tikai divus mēnešus pirms olimpiādes sākuma. Šim stadionam bija elegants stikla jumts, ko dizainēja spāņu arhitekts Santjago Kalatrava. Viņš bija arī velodroma dizaina autors.

Infrastruktūras daļas, piemēram, tramvaja līnija, kas savieno Atēnu dienvidu daļu ar pilsētas centru, pat divus mēnešus pirms spēļu sākuma kavējās. Pēdējā brīža steiga bija viena no lielākajām olimpisko spēļu vēsturē. Lai gan viss liecināja par pretējo, grieķi uzstājīgi turpināja sacīt, ka visu paspēs laikā. Tā arī notika - jūlijā un augustā visas celtnes bija gatavas lietošanai. Augustā oficiāli tika pabeigts un nodots ekspluatācijā olimpiskais stadions.

Būvniecības laikā dzīvību zaudēja 14 cilvēki, lielākā daļa no viņiem nebija no Grieķijas.[6]

Talismani

Jau kopš 1968. gada ziemas olimpiskajām spēlēm Grenoblē, Francijā neatņemama olimpiādes sastāvdaļa ir talismani. Atēnu olimpiskajām spēlēm bija divi oficiālie talismani - Atēna un Fivoss. Brālis un māsa tika nosaukti Atēnas, sengrieķu mitoloģijas gudrības un taisnīga kara dievietes, un Fēbusa, sengrieķu mitoloģijas gaismas un mūzikas dieva, vārdā.

Latvieši olimpiskajās spēlēs

Latviju Atēnu olimpiskajās spēlēs pārstāvēja 32 sportisti 11 sporta veidos. Atklāšanas ceremonijā valsts karogu nesa Vadims Vasiļevskis. Latvieši izcīnīja 4 medaļas, visas sudraba kaluma. To paveica Vasiļevskis šķēpmešanā, Jevgēņijs Saproņenko atbalsta lēcienā, Jeļena Rubļevska modernajā pieccīņā un Viktors Ščerbatihs svarcelšanā. Medaļu skaits deva kopējo 58. vietu.

Sporta veidi

Medaļu kopvērtējums

Vieta Valsts 11 Zelts 22 Sudrabs 33 Bronza Kopā
1
 
ASV
35 39 27 101
2
 
Ķīna
32 17 14 63
3
 
Krievija
28 26 38 92
4
 
Austrālija
17 16 16 49
5
 
Japāna
16 9 12 37
6
 
Vācija
13 16 20 49
7
 
Francija
11 9 13 33
8
 
Itālija
10 11 11 32
9
 
Korejas Republika
9 12 9 30
10
 
Apvienotā Karaliste
9 9 13 31
15
 
Grieķija (mājinieki)
6 6 4 16
58
 
Latvija
0 4 0 4

Atsauces

  1. 1,0 1,1 «Athens 2004». International Olympic Committee. www.olympic.org. Skatīts: 2008-01-19.
  2. No Atēnām līdz Pekinai[novecojusi saite]
  3. International Olympic Committee - Athens 2004 - Election
  4. Cost of Athens 2004 Olympics Archived 2007. gada 19. decembrī, Wayback Machine vietnē. Embassy of Greece, 2004-11-13
  5. NBC Universal rings in Athens profits by Krysten Crawford, CNNMoney.com, August 30, 2004.
  6. «Workers in peril at Athens sites». BBC News. 2004-07-23. Skatīts: 2008-08-16.

Ārējās saites

{{bottomLinkPreText}} {{bottomLinkText}}
2004. gada vasaras olimpiskās spēles
Listen to this article